Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni mūsu tautas svētki, iezīmējot pieguļas un ganu laiku beigas, apkūlības. Šī diena, 10. novembris, pēc saules kalendāra iezīmē viduspunktu starp Miķeļiem – rudens saulgriežiem un Ziemassvētkiem – ziemas saulgriežiem. Vēsturiski šo svētku izcelsme meklējam jau pirms 16. gadsimta, kad svinēta par godu romiešu karavīram Mārtiņam, kurš kā vēsta hronikas – kādam salstošam ubagam atdevis savu apmetnis, vēlāk nosapņojot, ka tas bijis Jēzus Kristus. Mārtiņš nevēlējās kļūt par garīdznieku, tāpēc paslēpās putnu kūtī, taču draudzes pārstāvji, kuri viņu visur meklēja, sadzirdot putnu klaigas – atrada bēgli. Šis atgadījums latviešu ticējumos atspoguļo gaiļa kaušanu un Mārtiņbērnu gājienus.

Dažas no Mārtiņdienas tradīcijām

Ikvienam no mums visticamāk kā pirmā prātā nāk gaiļa kaušana, kura plaši atspoguļota latviešu dainās:

Mārtiņam gaili kāvu

Deviņiem cekuliem,

Lai tek mans kumeliņš

Deviņiem celiņiem.

Šī tradīcija iezīmē rituālu, kad pirmssvētku vakarā stallī kāva gaili, lai zirgi ziemu pārciestu bez slimībām un likstām. Dažas teikas vēsta, ka putna asinis piejauca auzām un deva zirgiem ēst. Mārtiņi iezīmē arī citu mājlopu kaušanu.

Šajā dienā beidzas klusais veļu laiks, tāpēc svētki ir pilni jautru, skaļu izdarību – budēļi jeb ķekatas, kas turpinās līdz pat meteņiem. Ķekatu tēli simbolizē mirušos garus, kuri saimniecībai nes svētību un pārticību. Mārtiņbērni pārģērbjas dzīvnieku: kazas, vilka, lāča, dzērves, kā arī – siena kaudzes, nāves, čigānu un citos tēlos un, budēļu tēva un mātes pavadībā, dodas no sētas uz sētu, kur cienājas ar dažādiem labumiem un dodas prom, lai atgrieztos atkal nākamgad.

Šajā laikā tiek arī pastiprināti vērota daba un pat pareģota nākotne, īpaši uzmanību akcentējot uz jaunu meitu izprecināšanu.

Mārtiņdienas tradīcijas mūsdienās

Nenoliedzami mūsu vidū šie svētki nav vienlīdz populāri ar Ziemassvētkiem, taču skolās, kultūras centros un folkloras kopās, kā arī daudz kur citur – šie svētki mūsdienās nav aizmirsti un katru gadu tiek atzīmēti.

Būtiski, ka Mārtiņos arī vecāki un vecvecāki iesaistās svētku sagatavošanas procesos, kopīgi ar bērniem gatavojot maskas un preces svinību gadatirgum. Tas ir laiks, lai rastu iespēju pabūt kopā ar ģimeni, apmeklētu Mārtiņdienai veltītus pasākumus, kopīgi atminoties senās latviešu tradīcijas, kuras nespēs aizstāt nedz Helovīns, nedz kādi citi svešzemju svētki, jo šīs – latviskās tradīcijas turpina pastāvēt pat mūsu modernajā informācijas sabiedrībā, to cilvēku dēļ, kuri ir Latvijas patrioti un vēlas, lai viņu valsts tradīcijas un ieražas neapsīktu.

Rudenīgais drūmums bieži cilvēkos rada depresīvas, pelēkas domas, taču mācīsimies no senajiem latviešiem, kuri, beidzoties rudens darbiem, sevi garīgi un fiziski attīstīja un kopīgi lustējās. Izdomāsim paši, kā izkrāsot savu ikdienu!

/No interneta/