Mājas lapas saturs ir Strenču novada domes īpašums.
Materiālu izmantošana iespējama ar atsauci un pilnā apjomā nevis fragmentāri.
Strenču novada pašvaldība


 
 

Aktualitātes novadā

   

SKAIDROJUMS PAR BĒRZIEM
23.01.2015


Pēdējo gadu laikā Strenču pilsētā ir notikuši vērienīgi  apstādījumu rekonstrukcijas un kopšanas darbi. Jaunu veidolu ieguvusi Strenču evanģēliski luteriskās baznīcas apkārtne. “Birzītē” izzāģēti 32 vecie bērzi un Meža dienu pasākumu ietvaros, iesaistot nevalstiskās organizācijas, viņu ģimenes un domubiedrus iestādīti 80 jauni. Veicot elektroapgādes tīklu rekonstrukciju, nozāģētas augšanā atpalikušās liepas Trikātas ielā. Nozāģētas par bīstamām atzītās vecās papeles pie Strenču ambulances un Pulkveža Zemitāna ielā. Nozīmīgas pārmaiņas ielu stādījumos tika veiktas arī saistībā ar tranzītielas rekonstrukciju. Pavisam iestādīti 50 koki – egles, ozoli, zaļmizas kļavas, priedes, vilkābeles, sarkanlapu ievas, purpursarkano lapu bērzi un izveidots dzīvžogs no fizokarpiem un alpu jāņogām 480 metru garumā.

Šogad pārmaiņas skārušas arī bērzu lokveida stādījumu pie Strenču dzelzceļa stacijas netālu no represēto piemiņas vietas. Sākotnēji rindā auga 29 bērzi. Laika gaitā vējā nolūza 7 bērzi, trīs no tiem aizvadītā gada februārī. Divi no trim nogāzās tieši vietā, kur cilvēki mēdz novietot savus auto, tikai laimīgs gadījums pasargāja stacijas ēku. Trešais krītot pārrāva elektropiegādes līniju, bez elektrības atstājot tuvējo māju iedzīvotājus. Izvairoties no līdzīgiem atgadījumiem, Gaidu ielas 27. un Sedas ielas 1. un 2. mājas iedzīvotāji vairākkārt ierosināja izvērtēt bērzu stāvokli elektrolīnijas un artēziskās akas tuvumā, lai turpmāk nepaliktu bez elektrības un ūdens. Iepriekšējos gados pakāpeniski kā bīstami šajā vietā tika izzāģēti 6 bērzi. Izvērtējot palikušos 16 bērzus, tajos tika atklāta trupe dažādās attīstības stadijās, atsevišķi bērzi bez redzamām bojājumu pazīmēm bija augšanas laikā sasvērušies slīpi un kļuvuši bīstami.

Šī vieta ir ļoti nozīmīga Strenču, apkārtnes iedzīvotāju un Latvijas vēstures kontekstā, tāpēc šajā vietā nepieciešams apstādījumus rekonstruēt. Ņemot vērā koku bioloģiskās īpašības un to piemērotību pilsētas apstādījumiem, šajā vietā, konsultējoties ar speciālistiem, tiks izvēlēti izturīgāku koku stādījumi. Lai atlikušajiem kokiem krītot, nenodarītu kaitējumu jaunajiem stādījumiem, kurus plānojam atjaunot sadarbībā ar Strenču represēto biedrību, tika nozāģēti visi vecie apstādījumu koki. Arī profesionāli koku audzētāji atzīst, ka koku rindā augošus vecus kokus nav vēlams retināt, jo to noturība ir daudz zemāka kā kokam, kas audzis viens, veidojot spēcīgu sakņu sistēmu.

Pētot Strenču vēsturiskos materiālus, pārrunās ar vairākiem Strenču vēstures zinātājiem neviens neatminējās faktu, ka bērzus ir stādījis K.Ulmanis vai tie stādīti K.Ulmanim par godu, kā vēsta atsevišķu cilvēku izdomāti nostāsti. Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vēstures muzeja vadītāja Baiba Leite aicināja ielūkoties vizuālo liecību krātuvē Zudusī Latvija, kur atrodamas D.Spundes vēsturiskās dzelzceļa stacijas ēkas fotogrāfijas. Paskaidrojumā pie fotogrāfijām norādīts, ka tās uzņemtas 20. gados, fotoattēlos redzamo bērzu vecums lēšams ap 20 – 30 gadiem. Tas ļauj secināt, ka bērzu lokveida stādījums, visticamāk, veidots reizē ar stacijas ēkas būvniecību 1889. gadā. Iespējams, ka vēlākajos gados bērzu lokveida stādījums ticis papildināts.

Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja

Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste

Ielādēju...



 
      Atpakaļ