Mājas lapas saturs ir Strenču novada domes īpašums.
Materiālu izmantošana iespējama ar atsauci un pilnā apjomā nevis fragmentāri.
Strenču novada pašvaldība


 
 

Aktualitātes novadā

   

NU ATNĀCA LIELA DIENA... (atkārtota informācija)
22.03.2013


 

23. martā plkst. 15:00

SVINĒSIM PAVASARA ATNĀKŠANAS SVĒTKUS -

LIELO DIENU JĒRCĒNMUIŽĀ!

Ar Lielās dienas svinēšanas tradīcijām iepazīstinās folkloras kopa Mežābele. Viņu vadībā tiks veikti dažādi rituāli, iesvētītas un pušķotas šūpoles, notiks apdziedāšanās, iešana senās rotaļās un spēļu spēlēšana. Dziedot un dancojot modināsim zemi un priecāsimies par pavasara atnākšanu.

Nāciet ar pūpolzariem un raibi krāsotām olām ripināšanai un ēšanai, bet tie, kas nebūs paspējuši, varēs krāsot raibas olas arī pie mums!

 

 

 

Lielā diena iezīmē laiku, kad diena un nakts ir viena garuma: gaisma uzveic tumsu, dienai kļūstot garākai jeb lielākai par nakti. Iestājas pavasaris. Šogad tas notiks 20. martā, taču saskaņā ar tautas tradīcijām šo notikumu var svinēt veselas trīs dienas.

Mūsu senčiem bija citādas attiecības ar Dabu, Attālumu un Laiku. Tomēr Saule vienmēr ritējusi savu ceļu debesu kalnā, un pavasara atnākšana vienmēr ir īpaša un ļoti gaidīta.

 

Lielā diena un kristīgās Lieldienas ir divi dažādi svētki – Lielā diena ir gadskārtas svētki – pavasara sagaidīšana, kas tieši izriet no Saules kalendāra. Kristīgās Lieldienas ir Kristus Augšāmcelšanās svētki, un to svinēšanas datums tiek aprēķināts pēc Mēness kalendāra - šos svētkus svin pirmajā pavasara svētdienā, kas ir tūlīt pēc pilnmēness.

Sagaidot Lielo dienu, liela nozīme bija un joprojām ir rituāliem. Ir svarīgi no rīta sagaidīt Sauli, sasveicināties ar to, godināt, pretī saņemot Saules siltumu. Celties pirms saullēkta – koncentrēties, sagatavoties vasaras darbu periodam. Rituāla izdarība ir arī agri no rīta mazgāt muti tekošā ūdenī, kas nozīmē – kļūt tīrākam ne tikai fiziskā nozīmē vien. Tikpat nozīmīgi ir cilvēkam ar savu darbību atdarināt lielos kosmiskos procesus. Tā kā Liela diena ir saulgriežu punkts, kad Saule „šūpojas”, tad neatņemama izdarība ir šūpoļu kāršana un šūpošanās. Šūpošanās ir arī nepārprotams auglības veicināšanas rituāls, un nebaidīsimies no šī vārda! Agrāk, domājot par auglību, to saistīja galvenokārt ar ražas un lopu bagātību. Mūsdienās auglība ir arī veiksme finansēs un jebkurā citā materiālās dzīves sfērā.

Šūpošanās laikā nedrīkst aizmirst par apdziedāšanos, un – jo tā nešpetnāka, jo labāk: lai visi peļamie vārdi tiek izteikti, aizlido pa gaisu un nepaliek krājoties dziļi sevī.

Olas greznošana ar sarkanu dzīparu simbolizē pietāti pret visa dzīvā sākumu – olu. Greznošana ar dzīvības krāsas dzīparu – vēlme dzīvību vairot. Tradīcija olas krāsot attīstījusies tikai vēlākos laikos, arī šādi apliecinot dzīvības skaistumu.

 Īpaša izdarība Lielas dienas sagaidīšanā bijusi putnu dzīšana, kad ar vicām rokās caur krūmu krūmiem tika dzīti putni. Nē, ne jau aizdzīti – bet saukti šurp. Tie taču ir īstie pavasara vēstneši, kuru dzīves saturs ir dziesma, lidojums un atgriešanās savā ligzdā. Toties vilki, lāči un citi plēsoņas, kas varētu dzīvībai kaitēt, – prom uz Vāczemi, šūvo, šūvo!

Kristīgā tradīcija paredz svētīt Zaļo Ceturtdienu, Lielo Piektdienu, Kluso Sestdienu, kā arī iešanu baznīcā svētku rītā uz svētku dievkalpojumu par godu Kristus Augšāmcelšanai. Vairākām konfesijām Lieldienas iezīmē arī gavēņa beigas.

Mūsdienās plaši izplatītais un komercializējies Lieldienu zaķis kristīgajā tradīcijā ir laipni uzņemts no Viduseiropas senākajiem pirmskristietības priekšstatiem. Tas bijis pavadonis meža dievietei Freijai, kura gan palikusi senvācu mežos.

Daudzkārt un daudzviet tradīcijas savijas un pārklājas, bet cilvēki bieži vien jautā – kurus svētkus tad pareizāk ir svinēt? Domāju, ka atbildi uz šo jautājumu katram ir jārod pašam. Viens izvēlēsies svētkus balstīt vienā tradīcijā, cits – abās, bet vēl kāds nesvinēs nemaz. Taču jebkurā gadījumā – šie pavasara svētki iezīmē dzīvības atgriešanos, dzīvības vairošanos, gaismas uzvaru, neatkarīgi no piesaistes tai vai citai reliģiskajai pārliecībai.

Vienmēr, kamēr vien Zeme griezīsies ap Sauli, mīsies gadalaiki un būs saulgrieži, un „agri lēks saulīte Lieldienas rītā”. Būsim klāt šajā mirklī pašā rīta agrumā un ar tīru muti, gaišām acīm un tīrām domām uzsāksim jauno - pavasara cēlienu!

Informācija no interneta

 

 

 




 
      Atpakaļ