Mājas lapas saturs ir Strenču novada domes īpašums.
Materiālu izmantošana iespējama ar atsauci un pilnā apjomā nevis fragmentāri.
Strenču novada pašvaldība


 
 

Aktualitātes novadā

   

DZIESMU UN DEJU SVĒTKU ATBALSIS
12.07.2013


    Par Dziesmu un Deju svētkiem uzrakstīt vārdos ir gandrīz neiespējami. Tās ir neaprakstāmas sajūtas, kurām nav vārdu un kuras saprast un izjust ļauts tikai tiem, kas tajos piedalās. To enerģiju, kas plūda no svētku koncertiem un gājiena laikā, mazliet izjuta arī skatītāji, taču īstā svētku sajūta izbaudāma tikai un vienīgi esot dalībnieku vidū. Tad visas grūtības ir niecīgas - paciešama ir svelmainā saule un lietusgāzes, noberztās kājas un milzīgais nogurums pēc mēģinājumiem.
    Strenču novada pašdarbības kolektīvi piedalījās dažādās svētku aktivitātēs. Liela atbildība svētku laikā bija Strenču kultūras nama pūtēju orķestra dalībniekiem, kuri 3. jūlijā Lielajā ģildē piedalījās pūtēju orķestru skatē, kurā 24 pūtēju orķestri trīs grūtības pakāpēs cīnījās par labākā godu. Orķestrus vērtēja starptautiska žūrija: priekšsēdētājs I grupā JVLMA Simfoniskā orķestra diriģents prof. Viesturs Gailis, žūrijas priekšsēdētājs II un III grupā Nacionālo Bruņoto spēku orķestra diriģents, Vidzemes kultūrvēsturiskā novada pūtēju orķestru virsdiriģents Guntis Kumačevs, kā arī ilggadējs Lielbritānijas Karaliskās gvardes orķestra diriģents Greiems Džonss, Somijas Jūras spēku orķestra galvenais diriģents Timo Kotilainens, Igaunijas Bruņoto spēku orķestra galvenais diriģents Peters Sāns un Lietuvas Bruņoto spēku orķestra diriģents Egidijs Ališausks. Strencēnieši vidējā grūtības pakāpē III grupā ieguva 3. vietu. Paldies viņiem! Pūtēju orķestris piedalījās Dižkoncertā Doma laukumā un svētku noslēguma koncertā "Līgo" Mežaparka estrādē.
    3. jūlijā Vērmanes dārzā notika mazākumtautību dienas pasākumi ar nosaukumu "Gaismas avots".  Latvijā dzīvo vairāk kā 150 tautību pārstāvji. Šajā pasākumā Latvijā dzīvojošās dažādās etniskās kopienas rādīja savu tradicionālo kultūru un tradīcijas. Dienas gaitā pasākumos piedalījās 100 kolektīvi ar 1750 dalībniekiem. Sedas ansamblis "Sudāruška" koncertēja Berga bazārā un, protams, piedalījās svētku gājienā. Dziedātājas atzina, ka piedalīšanās svētkos viņām ir neaizmirstams piedzīvojums.
    Strenču novada trīs deju kolektīvi – vidējās paaudzes deju kopa "Tīne", Strenču kultūras nama jauniešu deju kolektīvs un Strenču novada vidusskolas jauniešu deju kolektīvs veidoja deju rakstus lieluzvedumā "Tēvu laipas", kur kopā ar 600 visu paaudžu deju kolektīviem un kopā gandrīz 15 000 dalībnieku deju rakstos tika atklāti latviešu tautas vēstures pagriezieni un latviskās dzīvesziņas vērtības. Dejotāji svētkos nodejoja piecus koncertus. Skatītājiem šis koncerts bija emocionāls pārdzīvojums, bagātināts ar mūsu tautas tērpu krāsām, pārsteidza gan ar dejotāju māksliniecisko kvalitāti, gan iecerēto scenogrāfiju – skatītājiem tika radīta ilūzija, ka līdzās dejotājiem ir arī dejotāji „no cita laika”.
    Kapela "Jērcēnmuižas muzikanti" saspēlējās ar Kapelu maratona dalībniekiem Vērmanes dārzā. 5. jūlijā uz trijām skatuvēm ar pasaules mūzikas, folka, šlāgera un citu žanru programmām uzstājās gan pašmāju, gan ārzemju mūziķi. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra Tautas instrumentu ansambļu eksperts Ilmārs Pumpurs, sakot pateicību "Jērcēnmuižas muzikantiem", atzina, ka muzikantu saspēle bija viens no jaukākajiem svētku pasākumiem. 
    Folkloras diena dažādās Rīgas vietās notika 6. jūlijā. Jērcēnu folkloras kopa "Mežābele" piedalījās svētku ieskandināšanā Brīvības ielas Liepu alejā, Saules daudzināšanā Esplanādē, muzicēja Vērmanes dārzā, piedalījās vidzemnieku krustabu godos Brīvdabas muzeja Vidzemes sētā un koncertēja atpūtas centrā "Lido". "Mežābele" svētku laikā apmeklēja arī Tautas lietišķās mākslas izstādi "Dziesma top citādi" izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Folkloras kopas vadītāja Arta Šomase saka lielu paldies par stiprumu un izturību "Mežābeles" cienījamākā vecuma dalībniekiem, kuri piedalījās arī svētku gājienā.
    Strenču kultūras nama jauktā kora "Rītu puse" dalībnieku balsis skanēja lielajā Mežaparka estrādes kopkorī koncertā "Līgo". Arī dziedātājiem nebija viegli izturēt saules svelmi mēģinājumu laikā, taču svētku noslēguma koncertā un tautas sadziedāšanā gūtās emocijas atsvēra visas piedzīvotās grūtības.
    Lielais svētku gājiens pulcēja kopā visus svētku dalībniekus. Tā bija krāšņa tautas tērpu, starojošu seju, saulainu smaidu, apgarotu ļaužu parāde, kurā bija jūtams latviešu tautas spēks, bagātīgais kultūras mantojums un mūsu pašdarbnieku lepnums par savas tautas deju, dziesmu un  mūziku. "Fantastiski un emocionāli!", "Rīga dimd!", "Lai svētki atbalsojas!" - tie ir tikai daži no svētku saukļiem, kas izskanēja Rīgas ielās. Svētku atslēgas vārds bija „Līgo – lai top!”. Līgo - latviešu tautas identitātes un kultūras tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem, tas ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un pats galvenais- gaismas un saules pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Sekojot dabas Saulgriežu ritam, šāda atdzimšana ir iespējama ne vien katra konkrēta cilvēka, bet veselas tautas dzīvē. 
    Kultūras centra vadītāja Daiga Beitika: “Ir izskanējuši XXV Dziesmu un XV Deju svētki Rīgā, kuros piedalījās astoņi Strenču novada pašdarbības kolektīvi. Nenoliedzami šie svētki bija arī garīgā lādiņa un īpašas enerģijas laiks. Bija brīži, kad svētku dalībniekiem atrodoties starp pārējiem – notrīsēja ne vien kājas un balsis, bet arī sirds. Nogurums pēc svētkiem ir manāms, bet gandarījums ir vēl lielāks, jo šie svētki ir Latvijas vizītkarte, kurā ieraugām, cik paši esam gatavi ieguldīt spēkus un laiku mūsu kultūras mantojuma pārmantošanā un bagātināšanā.
    Strenču novada Kultūras centra vārdā vislielākais paldies visiem pašdarbības kolektīviem – Strenču pūtēju orķestrim, VPDK  „Tīne”, jauniešu deju kolektīvam, Strenču novada vidusskolas jauniešu deju kolektīvam, folkloras kopai „Mežābele”, ansamblim „Sudāruška”, jauktajam korim „Rītu puse”, kapelai „Jērcēnmuižas muzikanti”  un to vadītājiem – Leldei Bitītei, Jānim Jansonam, Inetai Lezdiņai, Artai Šomasei, Ullai Grīnbergai, Jeļenai Tēraudkalnei, Laurai Iesavai, Aivaram Auniņam,  Dziesmu un Deju svētku koordinatorei Lienei Krūmiņai, kas paveica lielo darbu svētku sagatavošanā un Sarmītei Caunei, kas rūpējās par dalībniekiem, Strenču novada domei, šoferiem – Rolandam Tēbergam, Andrim Kalniņam, Jānim Nikelim, medmāsiņai Inesei, brīvprātīgajiem palīgiem – Dacei Gaigalai un Lāsmai Vāverei, kā arī Ramonai Markovai un Inārai Riņķei, kuras rūpējās par to, lai gājiena laikā katram dalībniekam rokās būtu zāļu un ziedu pušķi, un protams, visiem mājās palicējiem, kas juta līdzi mums, vērojot svētkus pie TV ekrāniem.
    Mums ir lepnums – mūsu pašdarbnieki bija, ir un būs! Ir uzstādīts jauns mērķis - nākamie Dziesmu un Deju svētki Rīgā 2018. gadā, kad tiks veidoti jauni deju raksti Daugavas stadionā,  izdziedātas dziesmas un izspēlētas tauru skaņas Mežaparka lielajā estrādē, kur starp tūkstošiem svētku dalībnieku būs arī mūsējie, no Strenču novada.”
   Svētku koordinatore Liene Krūmiņa: “Nedēļa, kad Rīgu savā varā pārņem Latvijas grandiozākais festivāls "Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki", kopā pulcējot desmitiem tūkstošus dziedātāju un dejotāju no Latvijas malu malām, nu ir aizvadīta. Šoreiz tā bija īpaši vasarīga un karsta. Vērojot svētku gājienu no malas - ar lielu lepnumu varu teikt, esmu ļoti gandarīta par mūsu novada pašdarbības kolektīviem un to vadītājiem. Kopā Jūs esat paveikuši lielu darbu, lai ikviens latvietis priecātos par to, ka ir dzimis, audzis un dzīvo Latvijā.  Latviešu patriotisms un arī pats latviskums bez Dziesmu un Deju svētkiem nav iedomājams. Šīs sajūtas pārņēma mani un vēl daudzus citus esot klāt gan deju lieluzvedumā „Tēvu laipas”, gan Vērmanes dārzā un Berga bazārā, kur sevi parādīja mūsu mazākie kolektīvi - Jērcēnmuižas muzikanti un „Sudāruška”, gan piedaloties krustabās Brīvdabas muzeja Vidzemes sētā kopā ar folkloras kopu „Mežābele”, gan Doma laukumā klausoties pūtēju orķestru Dižkoncertu, gan svētku noslēguma koncertā „Līgo”, kurš sevī apvienoja gan mūsu dziedātājus, gan pūtējus, gan dziedošos dejotājus. Ir lepnums par to, ka mūsu mazais novads tika pārstāvēts tik daudzos koncertos un pasākumos,  jūs bijāt redzami un dzirdami it visur! Vēlreiz sirsnīgs paldies visiem, visiem- dalībniekiem, vadītājiem, atbalsta personālam, palīgiem, līdzi jutējiem u.c. par ieguldīto darbu, kuru strādājām „Dziesmu un Deju svētku” režīmā, neskaitot darba stundas, viens otru atbalstot un sirsnīgi viens otram uzsmaidot!”
    Kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune: “Ir izskanējuši Dziesmu un Deju svētki. Palikušas atmiņas no redzētā, dzirdētā un izdzīvotā. Strenču novads var būt lepns ar to, ka no tik maza novadiņa uz dziesmu svētkiem bija aizbraukuši vairāk kā 130 dalībnieki. Mūsu kolektīvi bija izmitināti Rīgas Celtniecības koledžā. Dalībnieku gadu starpība bija ļoti liela no 12  līdz 75 gadiem, bet visi mācēja sadzīvot viens ar otru. Pēc mēģinājumiem bieži vien no pūtēju izmitināšanas vietas skanēja pa skaistai melodijai. Gribu pateikt paldies visiem kolektīvu vadītājiem, dalībniekiem, šoferiem un mediķim par organizētību, kārtību un disciplīnu, dzīvojot RCK. Īpašs paldies Lāsmai Vāverei un Dacei Gaigalai, kuras paspēja ne tikai izmazgāt kreklus un zeķes, bet būt kopā ar jauniešiem arī peldvietās. Bija prieks dzirdēt no skolas vadības un virtuves personāla tikai mīļus un labus vārdus. Saņēmām uzaicinājumu nākošajos svētkos atkal dzīvot RCK. Esam emocionāli uzlādēti un ceru, ka ar šo spēku sagaidīsim nākošos svētkus.“
   RCK direktore Irēna Lūse:” Paldies par manu kolēģu darba atzinīgu vērtējumu, mēs vienmēr strādājam komandā. Paldies arī Jūsu novada ļaudīm par savstarpēji sirsnīgo un priekšzīmīgo uzturēšanos koledžas telpās. Uz tikšanos nākošajos Dziesmu un Deju svētkos!”
   Svētkus vienojošie vārdi - "GAISMA LĪGO LATVIJĀ!" atbalsosies mūsu sirdīs vēl ilgi pēc svētkiem.

Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste




 
      Atpakaļ