Informācija
|
INFORMĀCIJA PAR VESELĪBAS APRŪPI 1.08.2017.
Par valsts apmaksātiem pakalpojumiem ģimenes ārsta praksē nevar prasīt papildu samaksu Atsaucoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sniegto informāciju medijiem, Nacionālais veselības dienests (NVD) vērš uzmanību, ka ģimenes ārstu prakses nevar sniegt pacientiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus kā maksas pakalpojumus. Turklāt ģimenes ārstu protesta laikā valsts apmaksātos pakalpojumus iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā var saņemt arī pie dežūrārstiem. Iepriekš minēto kārtību nosaka līgums, kuru ģimenes ārstu prakses noslēdz ar NVD, un atbilstoši kuram prakse saņem valsts finansējumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Līdz ar to šos pakalpojumus praksē nevar piedāvāt un sniegt kā maksas pakalpojumus. Arī iedzīvotāji ir informējuši NVD un Veselības inspekciju par to, ka protesta akcijas laikā ģimenes ārstu praksēs tiek piedāvāti maksas pakalpojumi, turklāt to cenas ir atšķirīgas. Pārbaudot saņemto informāciju, secināts, ka daudzās ģimenes ārstu praksēs tiek piedāvāti maksas pakalpojumi, turklāt nav izveidots un publiski pieejams maksas pakalpojumu cenrādis, lai pacients varētu pārliecināties par pieprasītā maksājuma pamatotību. Pārbaužu rezultātā arīdzan secināts, ka protesta laikā ģimenes ārstu prakses mēdz būt slēgtas vai protestā piedalās arī prakses māsa vai ārsta palīgs. Ja valsts apmaksāts pakalpojums ģimenes ārsta praksē tiek sniegts par maksu, pacientam ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā ar iesniegumu un maksājumu apliecinošu dokumentu. Veselības inspekcija izskatīs konkrēto gadījumu un izvērtēs, vai ārstniecības iestādei ir jāatgriež pacientam veiktā maksājuma summa. Iepriekš minētais attiecas arī profilaktisko pārbaužu veikšanu valsts apmaksā ģimenes ārstu praksēm noteiktu profilaktisko pārbaužu veikšanu, tajā skaitā ikgadējo zarnu vēža skrīninga nodrošināšanu pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Līdz ar to šādus pakalpojumus nevar sniegt par maksu. NVD atgādina, ka par valsts apmaksātu ģimenes ārsta apmeklējumu ir jāveic pacienta iemaksa 1,42 eiro apmērā*. Par šī maksājuma veikšanu ir jāsaņem čeks vai stingrās uzskaites kvīts. Jāatzīmē, ka lielākā pacientu plūsma ģimenes ārstu protesta laikā veidojas pie dežūrārstiem ambulatorajos veselības centros 65 % savukārt slimnīcu uzņemšanas nodaļās vēršas vien 35 % gadījumos, kuros nepieciešama medicīniskā palīdzība ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Protesta laikā šajās ārstniecības iestādēs vērsušies vidēji 307 pacienti dienā, līdz ar to daudzas ārstniecības iestādes nodrošināja pakalpojumu sniegšanu ikdienas režīmā. Vienlaikus NVD atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām protesta laikā. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību primāri var saņemt pie dežūrārstiem. Akūtos gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (ārpus Rīgas) un slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Dzīvībai kritiskos gadījumos jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 113. * Pacienta iemaksas neveic no pacienta iemaksām atbrīvotās iedzīvotāju grupas. Piemēram, bērni līdz 18 gadiem, I grupas invalīdi, trūcīgās personas (uzrādot atbilstošu izziņu) u.c. iedzīvotāju grupas. 18.07. 2017.
Atklāta kampaņa Rūpes par veselību ir ģimenes laime! Trešdien, 5. jūlijā, ar preses konferenci tika atklāta informatīvā kampaņa Rūpes par veselību ir ģimenes laime!. Kampaņa tiek organizēta ar mērķi mudināt sabiedrību izmantot valsts sniegto iespēju regulāri veikt valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes krūts, dzemdes kakla un zarnu jeb kolorektālā vēža savlaicīgai diagnosticēšanai. Onkoloģiskās saslimšanas ir ārstējamas, taču Latvijā liela daļa no ļaundabīgajiem audzējiem tiek atklāti, kad ir iestājusies jau 3.vai 4. slimības stadija, kas būtiski apgrūtina sekmīgu pacienta ārstēšanas procesu. Viena no manām prioritātēm ir onkoloģisko pacientu aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošana. Turpinot jau uzsāktās reformas, pašlaik ministrija strādā pie tā, lai veicinātu valsts apmaksāta vēža skrīninga kvalitāti. Diemžēl viena no problēmām ir arī mērķa grupu zemā atsaucība vēža skrīningam. Valsts piedāvātais vēža skrīnings ir iespēja savlaicīgi atklāt saslimšanu. Tāpēc es aicinu visus, kuri ir sasnieguši attiecīgo vecumu, veikt valsts apmaksātu izmeklējumu, lai novērstu slimības attīstību un tādā veidā pasargātu ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus, kam patiesi rūp jūsu veselība, ar šādu vēstījumu kampaņu atklāja LR veselības ministre Anda Čakša. Statistika joprojām skaudra Tāpat preses konferences laikā ar jaunāko statistiku, kas skar krūts, dzemdes kakla un kolorektālā jeb zarnu vēža ārstniecības rezultātus, iepazīstināja arī onkoloģe Dace Baltiņa un ginekoloģe, ultrasonogrāfijas un kolposkopijas speciāliste Jana Žodžika. Skrīnings ir mērķtiecīga agrīnas slimības vai vēždraudes patoloģijas meklēšana veseliem cilvēkiem, kuriem vai nu nav nekādu sūdzību, vai arī tās nav saistītas ar meklējamo slimību. Pēdējos gados vērojama pozitīva tendence attiecībā uz krūts vēža skrīningu. No 1152 sievietēm, kurām 2015. gadā atklāts krūts ļaundabīgs audzējs 62,9% diagnoze noteikta agrīni (I/II stadijā). Diemžēl dzemdes kakla vēzis vēlīni (III/IV stadijā un bez precizētas stadijas) 2015. gadā diagnosticēts 50,5% gadījumu, bet zarnu vēzis - 61,5% gadījumu. Novērst slimības ielaistību, mazināt mirstību un būtiski pagarināt dzīvildzi iespējams vien tikai savlaicīgi un regulāri veicot vēža skrīningdiagnostiskos izmeklējumus un nekavējoties ar ārsta apmeklēšanu sūdzību un simptomu gadījumos, tā nonākot Zaļā koridora apritē, klātesošos uzrunāja onkoloģe Dace Baltiņa. Skaudrus datus atklāja arī ginekoloģe Jana Žodžika: Neraugoties uz to, ka dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas ir viegli diagnosticējamas un ar vienkāršām metodēm ārstējamas, statistika ir kritiska. Starp 40 Eiropas valstīm Latvijā patlaban ir 8. augstākā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi, savukārt mirstība no šīs slimības ir vēl augstāka atrodamies 5. vietā. 2016. gadā tikai 44,2% 12 gadus vecu meiteņu saņēmušas poti pret cilvēka papilomas vīrusu, kura klātbūtne veicina onkoloģisko šūnu attīstību, kamēr valsts apmaksāto dzemdes kakla skrīningu izmanto vien 25% sieviešu. Tieši tāpēc šīs slimības bieži tiek konstatētas jau 3.-4. stadijā, kad ārstēšanas iespējas jau ir ierobežotas. Kampaņas ietvaros, Latvijas iedzīvotājus aktīvāk rūpēties par savu veselību mudinās Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte, Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris un Valmieras Drāmas teātra aktrise Regīna Devīte, kura arī piedalījās preses konferencē. Aktieri aicinās veikt profilaktiskās pārbaudes, un skaidros kāpēc nepieciešams veikt krūts, dzemdes kakla un zarnu pārbaudes. Dzirdot dakteru stāstīto, jūtos šokēta, ka, dzīvojot tik attīstītā valstī kā Latvija, cilvēki pret savu veselību izturas pavirši to pierāda arī augstais novēloti atklāto slimību skaits. Piedaloties kampaņā, gribētu mudināt visus cilvēkus par sevi rūpēties ne tikai ārēji, bet mīlēt sevi un parūpēties arī par sevi iekšēji gādāt par savu veselību, aktīvi izmantojot valsts piedāvāto bezmaksas iespēju jau savlaicīgi atpazīt šo bīstamo slimību, sacīja aktrise Regīna Devīte. Kampaņas atklāšanas pasākuma noslēgumā ikvienam klātesošajam bija iespēja ielūkoties mobilās mamogrāfijas kabinetā, tādējādi gūstot skaidrāku priekšstatu par krūts vēža skrīninga pārbaudes norisi. Atgādinām, ka vēža savlaicīgas atklāšanas programma Latvijā tiek īstenota jau kopš 2009. gada. Tās ietvaros Latvijas iedzīvotāji izlases kārtībā, atkarībā no konkrētās slimības mērķa grupas regulāri saņem uzaicinājuma vēstules veikt valsts apmaksātas dzemdes kakla, krūts vēža un zarnu vēža pārbaudes. Diemžēl iedzīvotāju aktivitāte ir nepietiekama, un likumsakarīgi to atspoguļo arī skaudrie statistikas dati savlaicīgi tiek diagnosticēts vidēji tikai katrs trešais audzējs. Tikmēr pārējiem vēzis tiek atklāts brīdī, kad ārstēšana vairs nevar sniegt pilnvērtīgu rezultātu. VM galvenā speciāliste onkoloģijā Dace Baltiņa Medicīnas zinātņu doktore, RSU docente, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ginekoloģe Jana Žodžika SPKC Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume 3.04.2017.
Tuvojoties pavasarim, pieaugs ērču aktivitāte Informējam, ka paaugstinoties gaisa temperatūrai, gaidāma ērču aktivitātes palielināšanās. Tas nozīmē, ka staigājot pa vietām, kur uzturas ērces, jāatceras par aizsardzības līdzekļiem jānodrošina apģērbs, lai ērces zem tā nevarētu palīst, kā arī, atgriežoties telpās, jāpārliecinās vai nav piesūkusies ērce. Daudz ērču ir nekoptās meža audzēs, ilggadīgi nekoptās un krūmiem aizaugušās pļavās, garā zālē, krūmājos, briksnājā. Tāpat atgādinām, ka jābūt piesardzīgiem veicot āra uzkopšanas darbus, īpaši vietās, kur zāle nav pļauta vairākus gadus pēc kārtas. Ik pa laikam jāpārliecinās vai pa apģērbu nerāpo ērce, bet pārnākot mājās jāpārbauda ķermenis, vai kāda ērce nav piesūkusies. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst aptuveni no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet pie labvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem var būt arī garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +3 līdz +5°C. Šoziem ērcēm bijuši samērā labvēlīgi pārziemošanas apstākļi, tomēr krass aktivitātes kāpums, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, netiek prognozēts, jo ērču jaunāko attīstības stadiju blīvums pēdējos gados bijis diezgan zems. Latvijā izplatītākās ērču pārnēsātas slimības ir ērču encefalīts, Laimas slimība un ērlihioze. Pret ērču encefalītu visefektīvākais līdzeklis ir vakcinācija, savukārt, lai pasargātu sevi no Laimas slimības un ērlihiozes jānovērš ērces piesūkšanās (pielāgojot apģērbu un lietojot ērču repelentus). Latvijā bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu pieejama bērniem, kuru deklarētā dzīves vieta atrodas ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Plašāka informācija sadaļā "Vakcinācija". 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, pieaudzis ērču encefalīta un ērlihiozes saslimšanas gadījumu skaits, bet samazinājies Laimas slimības gadījumu skaits. Saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu, Laimas slimību un ērlihiozi 2015. un 2016. gadā
Ērču pārnesto slimību gadījumu skaits uz 2017.g. 27.martu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tādu pašu periodu. Šogad saslimušajiem ērces piesūkšanās nav konstatēta.
Legioneloze Legioneloze jeb Leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis). Legionelozei ir divas klīniskās formas smagākā ir pneimonija un vieglāka, ko sauc par Pontiaka drudzi. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes. Legionelozes inkubācijas periods ir 2 - 10 dienas (visbiežāk 7 dienas). Simptomi = straujš sākums; = temperatūras paaugstināšanās līdz 39 40,5 C; = novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju. Minēto saslimšanas simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties vērsieties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta. Ārstēšanās visbiežāk notiek stacionārā. Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39 procentus gadījumu. Pontiaka drudzis ir slimības vieglākā forma bez pneimonijas, ar inkubācijas periodu 5 stundas līdz 3 dienas. Simptomi neārstējot, izzūd pēc 2 - 5 dienām. Atgādinām, ka inficēšanās ar legionelozi ir bīstama cilvēkiem ar jau eksistējošām saslimšanām piem., respiratorām slimībām un kopumā novājinātu imūnsistēmu. Ierosinātājs Infekcijas avots ir baktēriju (legionellu) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Inficēšanās Pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu, pieder karstā un aukstā ūdens sistēmas, t.sk. dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, turku pirtis un saunas, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas u.c. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā! Legionellas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās +20C līdz +45C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē. Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos. Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas un kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +50C, korozija u.c. faktori. Profilakse Lai izvairītos no inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20C, bet karstā virs +50C (aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim). Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes. 1.03.2017.
12 mīti par difteriju Šis gads veselības jomā aizsācies ne vien ar kārtējo gripas epidēmiju, bet arī infektologu, epidemiologu un citu sabiedrības veselības speciālistu bažām par epidemioloģisko situāciju saistībā ar difteriju Latvijā un uzliesmojuma risku. Bažas ir pamatotas: difterijas gadījumi mūsu valstī joprojām tiek reģistrēti, bet vakcinācija, kura pasargā no šīs bīstamās slimības, diemžēl daudziem iedzīvotājiem nav primāri darāmo lietu sarakstā gandrīz katra trešā persona, kura pārsniegusi 25 gadu vecumu, nav atkārtoti vakcinējusies pret difteriju un, līdz ar to, samazinoties specifisko antivielu daudzumam šo cilvēku organismā, samazinās arī spēja pretoties difterijai. Kāpēc mēs neizmantojam iespēju saņemt valsts apmaksātu vakcināciju? Vai mēs apzināmies slimības nopietnību? Cik daudz mēs vispār zinām par difteriju? Cik daudz no tā, ko zinām, ir patiesība un cik ir mīti? Uzzini un ieskaties savā potēšanas pasē, vai nav pienācis laiks balstvakcinācijai! -Mīts: Difterija ir zarnu infekcijas slimība, un tās pazīmes ir vēdera sāpes un caureja. Patiesība: NĒ! Tu jauc difteriju ar dizentēriju tāpēc, ka šo infekcijas slimību nosaukumi skan līdzīgi, bet tām nav nekā kopēja. Difterija ir elpceļu infekcijas slimība, kuras sākotnējās pazīmes ir mēreni paaugstināta ķermeņa temperatūra, kakla iekaisums, sāpes kaklā, rīšanas grūtības, bāli pelēks aplikums uz mandelēm un rīkles galā. Ņem vērā difterija ir nevakcinētu cilvēku dzīvību apdraudoša slimība, jo infekcijas izraisītājs (baktērija) izdala ļoti bīstamu toksīnu (indi), kas, izplatoties organismā, bojā vairāku iekšējo orgānu audus, izraisot smagas komplikācijas (pneimonija, elpceļu nosprostojums, nosmakšana, nervu sistēmas bojājumi un paralīzes, nieru bojājums un mazspēja, sirds bojājums, sirdsdarbības ritma traucējumi un apstāšanās) un pat nāvi. -Mīts: Difterija ir sen aizmirsta slimība, tagad ar to vairs neslimo. Patiesība: Šāda situācija būtu ļoti vēlama, bet diemžēl tā nav. Difterija 90. gados ir atgriezusies, izraisot smagu epidēmiju vairākās valstīs. Latvijā situācija joprojām ir nelabvēlīga, jo atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm, pie mums cilvēki joprojām slimo un mirst no difterijas, un jau gadiem saslimstības rādītāji ir visaugstākie. Galvenais difterijas atgriešanās iemesls nepietiekamā iedzīvotāju imunitāte pret difteriju, samazinoties vakcinācijas aptverei. -Mīts: Nav vērts aktivizēt difterijas profilaksi, ja saslimšanas gadījumu skaits nav liels salīdzinājumā ar citām slimībām. Patiesība: Ne ar vienu difterijas gadījumu nedrīkst samierināties, jo vairāku valstu pieredze liecina, ka šī infekcija ir izskaužama. Latvijā laika posmā no 1968. līdz 1985. gadam nav reģistrēts neviens difterijas gadījums, kaut gan vēl piecdesmito gadu sākumā tika reģistrēti vairāk kā 1 000 saslimšanas gadījumi ik gadu. Un šis panākums bija saistīts ar vakcināciju. Nav korekti salīdzināt saslimstības ar difteriju intensitāti ar dažādu neinfekcijas slimību biežumu, jo neinfekcijas slimības neizplatās no cilvēka uz cilvēku un nevar pēkšņi izraisīt epidēmiju. Bezatbildīgi un nepieļaujami ir vienkārši novērot situāciju, ignorējot difterija epidēmisko potenciālu un mierinot sevi, ka pašreiz Latvijā vidēji ir tikai kādi 10 saslimšanas gadījumi gadā un tādējādi cerēt, ka 1994.-1996. gada difterijas epidēmija vairs neatkārtosies. Mums ir rūgta pieredze. Ja 1992. gadā Latvijā tika reģistrēti tikai 8 difterijas gadījumi (apmērām kā tagad), tad 1995. gadā ar difteriju bija saslimuši jau 369 cilvēki, un no tiem 27 miruši. Un tas bija tikai epidēmijas sākums. Būtu maldīgi uzskatīt, ka pašreizējā informatīvā kampaņa Pasargāts, jo vakcinēts ir vērsta tikai uz tiem desmit saslimušajiem ar difteriju. Difterijas profilakses aktivitātes ir svarīgi visiem nevakcinētiem Latvijas iedzīvotājiem, jo ikviens neimūns cilvēks var kļūt par difterijas slimnieku, pat difterijas upuri. -Mīts: Slimība ir saistīta ar nabadzību un slikto ekonomisko stāvokli valstī. Patiesība: Tas, ka Latvija ir absolūtais līderis difterijas intensitātes ziņā Eiropas Savienībā, nebūt nav saistīts ar slikto ekonomisko stāvokli vai nabadzību vien. Citas Eiropas valstis ar daudz grūtāku ekonomisko stāvokli ir panākušas daudz labāku šīs slimības izplatības ierobežošanu nekā Latvija, vai pat difterijas izskaušanu. Turklāt pēdējos gados citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētie difterijas gadījumi lielākoties ir saistīti ar pieaugošu migrantu skaitu vai ceļojumiem, tai pašā laikā Latvijā visiem difterijas gadījumiem ir vietējā izcelsme. Pašreizējā epidemioloģiskā situācija absolūti nav pieņemama, jo mēs dzīvojam 21. gadsimtā civilizētā valstī un sen jau ir zināms efektīvs difterijas profilakses līdzeklis vakcinācija. -Mīts: Es noteikti nesaslimšu ar difteriju, jo neesmu riska grupā. Patiesība: Ar difteriju var saslimt JEBKURŠ, kurš nav imūns pret šo slimību, ja nav vakcinējies, vai veicis balstvakcināciju, un ir saskāries ar slimības ierosinātāju. Ar difteriju var inficēties, ieelpojot sīkus pilienus, kas izplatās inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, kā arī, saskaroties ar priekšmetiem, uz kuriem ir infekcijas izraisītājs. Tas var notikt veikalā, sabiedriskajā transportā, darbavietā, skolā, bērnudārzā, kinoteātrī, koncertzālē, kafejnīcā, klubā utt. Difterija ir ļoti lipīga slimība inficēta persona slimnieks vai bezsimptomu difterijas baktēriju nēsātājs var inficēt līdz 7 cilvēkiem (salīdzinājumam: gripas slimnieks vidēji inficē līdz 4 cilvēkiem). Tātad IKVIENAM pieaugušajam ik pēc 10 gadiem vai pat biežāk (riska grupām) jāveic balstvakcinācija pret difteriju, jo iegūtā imunitāte ar laiku samazinās un jau pēc 10 gadiem lielākai daļai cilvēku antivielu līmenis asinīs nav pietiekams, lai pasargātu organismu no difterijas baktērijas toksīna iedarbības inficēšanās gadījumā. -Mīts: Es esmu kādreiz vakcinējies pret difteriju. Tas gan bija pirms vairāk nekā 10 gadiem, bet imunitāte noteikti ir saglabājusies. Patiesība: Ja droši zināms, ka balstvakcinācija nav veikta 10 gadus, ir ieteicama balstvakcinācija (viena pote), bet ja ilgāk par 10 gadiem, tad, konsultējoties ar ārstu, apsverama balstvakcinācija ar divām vakcīnas devām ar mēneša - pusotra mēneša intervālu. Ja dažādu apstākļu dēļ nav informācijas, kad veikta pēdējā vakcinācija pret difteriju, var apsvērt iespēju noteikt antivielu līmeni asinīs un tad kopā ar savu ārstu pieņemt lēmumu par vakcināciju. -Mīts: Difterija nav bīstama slimība, no tās nemirst. Patiesība: Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka mūsdienās letalitāte (mirušo īpatsvars saslimušo vidū) no difterijas sasniedz 10 %. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati to apstiprina. 2006.-2015. gadā Latvijā reģistrēti 133 laboratoriski apstiprināti difterijas gadījumi, t. sk. 13 (9,7 %) saslimušajiem slimība beigusies ar nāvi. Faktiski minētajā laika posmā vidēji ir miris gandrīz katrs desmitais difterijas slimnieks. Neviens no mirušajiem nav bijis vakcinēts pret difteriju, vai nebija saņēmis laikus balstvakcināciju. Tas pierāda, ka difterija ir potenciāli nāvējoša slimība personām, kurām nav specifiskās imunitātes vai tā ir ļoti zema, tas ir ikvienam, kurš nav vakcinēts, vai laikus nav saņēmis balstvakcināciju. -Mīts: Mūsdienās difteriju var veiksmīgi ārstēt, tāpēc nav vērts uztraukties par vakcināciju. Patiesība: Protams, mūsdienās ir pieejams specifisks pretdifterijas serums (svešā organismā izstrādātās antivielas pret difterijas toksīnu) un antibiotikas. Tomēr seruma ievadīšana vai antibiotiku lietošana tikai uzlabo pacienta stāvokli, turklāt, ja tas tiek izdarīts pirmajās slimības dienās. Tāpēc ne vienmēr pat mūsdienu attīstītā medicīna spēj glābt dzīvību difterijas saslimšanas gadījumā un letalitāte difterijas gadījumā joprojām sasniedz 10 %. Turklāt difterijai raksturīgās komplikācijas (nervu sistēmas bojājumi un paralīze, sirdsdarbības traucējumi, nieru mazspēja utt.) izraisa invaliditāti. Nav iespējams prognozēt difterijas klīnisko norisi un iznākumu pēc personas vispārīgā un fiziskā stāvokļa un veselības rādītājiem. Tad, kāpēc gan izvēlēties slimot un riskēt ar savu dzīvību, ja ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam ir nodrošināta iespēja laikus vakcinēties? -Mīts: Vakcinējoties pret difteriju, šī infekcijas slimība tiek izslimota vieglā formā. Patiesība: Vakcīna pret difteriju nesatur dzīvas baktērijas un nekādā veidā nevar izraisīt saslimšanu ar difteriju! Vakcīna satur difterijas toksoīdu, jeb pārveidotu organismam nekaitīgu difterijas toksīnu. Vakcinācijas mērķis ir veidot aizsardzību pret difterijas toksīna iedarbību, kas ir slimības komplikāciju un nāves iemesls. Pēc vakcinācijas cilvēka organisms izstrādā specifiskās antivielas, kuras neitralizē difterijas toksīnu, kad tas iekļūst asinsritē, un tāpēc toksīns vairs nevar bojāt iekšējos orgānus. Vakcīna pret difteriju vienmēr ir kombinēta un satur arī stingumkrampju toksoīdu. Tādēļ, vakcinējamā persona vienlaikus iegūst aizsardzību arī pret tādu bīstamu slimību, kā stingumkrampji. Pēc vakcinācijas injekcijas vietā gan ir iespējams apsārtums, sāpīgums un pietūkums, dažreiz var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra. Bet šīs pazīmes pāriet dažu dienu laikā. -Mīts: Par difterijas vakcīnu ir jāmaksā, bet vakcīnas mūsdienās ir dārgas. Patiesība: Vakcīnas pret difteriju bērniem un pieaugušajiem ir valsts apmaksātas! Arī tad, ja nokavēts kārtējās balstvakcinācijas laiks, un jāveic balstvakcinācija ar divām devām ar intervālu 1-1,5 mēneši vakcināciju pret difteriju apmaksā no valsts budžeta. *(PASKAIDROJUMS: ja pieaugušais iepriekš vispār nav vakcinēts pret difteriju, ieteicama pamatvakcinācija ar trim vakcīnas devām 1. deva; pēc 1-1,5 mēnešiem otrā deva; pēc 6-12 mēnešiem 3. deva; tad pirmā balstvakcinācija pēc 5 gadiem un otrā un nākamās balstvakcinācijas ik pēc 10 gadiem) Visu nepieciešamo informāciju par šiem jautājumiem vari noskaidrot pie sava ģimenes ārsta! -Mīts: Esmu lasījis, ka ar difteriju slimo arī vakcinētie cilvēki un tādēļ nav jēgas vakcinēties. Patiesība: Kā zināms, neviens medikaments nav absolūti efektīvs un tas attiecas arī uz vakcīnām. Ir iespējami vakcinācijas neveiksmes gadījumi, kad vakcīna neiedarbojas uz organismu un imunitāte neveidojas. Šie gadījumi ir reti. Tāpēc informāciju par tiem atsevišķiem gadījumiem, kad vakcinēto cilvēku vidū ir reģistrēti saslimšanas gadījumi vienmēr vajadzētu vērtēt salīdzinājumā ar tiem tūkstošiem vakcinētu cilvēku, kuri nav saslimuši ar šo infekcijas slimību. Piem., epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka saslimušo skaits ar difteriju ir samazinājies vairāk par 99% salīdzinājumā ar saslimušo skaitu pirms plašas vakcinācijas pret difteriju uzsākšanas 1953. gadā: ja 1948. 1952. gadā vidēji reģistrēti 1244 gadījumi gadā, tad 2012. 2016. gadā tikai 10 gadījumi gadā. Turklāt ir zināms, ka bieži infekcijas slimības klīniskā gaita (attīstības ātrums un smagums) ir atkarīga no izraisītāju daudzuma, ko uzņēmis cilvēka organisms inficēšanās laikā. Citiem vārdiem, jo lielāks mikroorganismu daudzums ir iekļuvis organismā, jo straujāk attīstās slimība un ir smagāka tās klīniskā gaita. Arī ir zināms, ja ļoti liels difterijas baktēriju daudzums iekļūst organismā (piem., ir tuvs kontakts ar difterijas slimnieku vai bezsimptomu baktēriju nēsātāju) pat vakcinētajiem cilvēkiem var attīstīties slimības pazīmes. Tomēr organismā esošās antivielas neitralizē difterijas baktēriju izdalīto toksīnu un pasargā iekšējos orgānus no to bojājošās iedarbības. Bet, ja inficētā persona nebūtu vakcinēta, tad viņa organisms būt brīvs no specifiskām antivielām pret difterijas toksīnu, un toksīna iedarbība būtu daudz graujošāka, pasliktinot difterijas klīnisko norisi un izraisot komplikācijas. Tāpēc vakcinētām personām dažreiz apstiprina difteriju, bet visbiežāk tā norit daudz vieglāk, nekā nevakcinētām personām. -Mīts: Ziemas vīrusu sezonā nevajadzētu vakcinēties pret difteriju. Patiesība: Jebkuras pieejamās vakcīnas ievadei gadalaiks un akūto infekciju sezona nekādā mērā nav kontrindikācija. Kontrindikāciju vakcinācijai nav daudz: vakcināciju neveic, ja personai ir anafilaktiska tipa reakcija uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām vai pēc iepriekšējās konkrētās vakcīnas saņemšanas, ja pacientam ir vidēji smaga vai smaga akūta saslimšana, kā arī dzīvās vakcīnas neievada dažādiem pacientiem ar smagiem imūnsistēmas traucējumiem. Raksts veidots, izmantojot Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās informatīvās kampaņas Pasargāts, jo vakcinēts! ietvaros veiktās aptaujas rezultātus.
21.02.2017. "PASARGĀTS, JO VAKCINĒTS!" Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs šobrīd realizē informatīvo kampaņu par nepieciešamību vakcinēties un revakcinēties pret difteriju "Pasargāts, jo vakcinēts!" (vairāk par kampaņu var uzzināt ŠEIT). Latvijā saslimstība ar difteriju jau vairākus gadus ir pati augstākā Eiropas Savienībā vidēji katrs trešais difterijas slimnieks tiek reģistrēts Latvijā. Difterija ir reti sastopama infekcijas slimība, ar kuru nevienam nebūtu jāsaslimst, taču tās izplatība mūsu valstī atspoguļo nepietiekamas vakcinācijas aptveres riskus. Lai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību vakcinācijai kopumā, tās nozīmei sabiedrības veselības saglabāšanā, kā arī informētu par bezmaksas vakcinācijas un revakcinācijas nozīmi, esam sagatavojuši videopamācību (garums 3:20) par šo tematu. Video pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=t8OL_zt0sYg Kampaņas "Pasargāts, jo vakcinēts" koordinatori 13.02.2017.
Turpmāk sievietēm ar krūts vēzi, kuras dzīvo ārpus Rīgas, ir iespējams pieteikties uz apmaksātām psihoterapeita vai psihologa konsultācijām Daugavpilī, Liepājā, Gulbenē, Kuldīgā, Talsos, Cēsīs, Jelgavā, Smiltenē, Valmierā, Valkā, Ventspilī un Tukumā. Uz konsultācijām var pieteikties no krūts vēža diagnozes noteikšanas brīža līdz pusgadam pēc aktīvās ārstēšanās beigām. Labdarības fonds Rozā vilciens apmaksās 1-8 konsultācijas (pēc nepieciešamības). Kā pieteikties uz fonda apmaksātajiem pakalpojumiemRozā vilciena labdarības fonds apmaksā konsultācijas pie psihologa un/vai nodarbības pie fizioterapeita sievietēm ar krūts vēža diagnozi. Pie psihoterapeita/psihologa var pieteikties: Ārpus Rīgas ir iespēja pieteikties pie šādiem speciālistiem: Olga Domaševa - Daugavpils, t. 26432240 Pie psihoterapeita/psihologa var pieteikties no diagnozes noteikšanas brīža līdz pusgadam pēc aktīvās ārstēšanās beigām. Fonds apmaksās 1-8 konsultācijas. 03.02.2017.
Pasaules pretvēža diena Mēs varam. Es varu Katru gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pasaules pretvēža diena. PVO 2016.-2018. gada Pasaules pretvēža dienai ir noteikusi saukli Mēs varam. Es varu. Viens no šīs dienas vēstījumiem ir vēža profilakses un savlaicīgas diagnostikas nozīme.
Strenču novadā mēs arī atzīmēsim pretvēža dienu marta mēnesī, sekojiet lūdzu līdzi informācijai, būs plakāti un informācija mājas lapā- paredzēta ārsta onkologa konsultācija, profilakses pasākumu pieejamības izklāsts, informācija par skrīningu iespējām, bukleti par Ja man ir atklāts vēzis, Ja tuviniekam atklāts vēzis, Kā pasargāt sevi no dzemdes kakla vēža un sarunas ar ārstu par sev interesējošajiem jautājumiem. Katru gadu Latvijā no jauna tiek atklāti vairāk nekā 11 000 jauni ļaundabīgu audzēju gadījumi* (2013.g. 11597, 2014.g. 11523, 2015.g. 11152), kas ir aptuveni 300 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Tomēr pēc SPKC statistikas datiem redzams, ka pēdējos gados novērojama pozitīva tendence onkoloģiskās saslimšanas atklāj arvien agrīnākās stadijās. Piemēram, 2015. gadā ļaundabīga audzēja diagnoze 1. un 2. stadijā tika atklāta 47,9% pacientu, salīdzinājumam 2010. gadā tie bija 42% un 2000. gadā tikai 40,9%. Savukārt analizējot piecu gadu izdzīvotību saistībā ar slimības atklāšanas stadiju, pierādīts, ka jo agrīnāk slimību atklāj, jo lielāka iespējamība, ka pacients nodzīvos piecus gadus un ilgāk. Pēc Reģistra* datiem no visiem pacientiem, kuriem diagnosticēja ļaundabīgu audzēju 1. stadijā 2010. gadā, piecus gadus un ilgāk nodzīvoja 81,3%, no tiem, kuriem slimību diagnosticēja 2. stadijā, piecus gadus un ilgāk nodzīvoja 64,4%, savukārt no tiem, kuriem slimību atklāja 4. stadijā, piecus gadus un ilgāk nodzīvoja tikai 8,8 %. SPKC speciālisti uzsver, ka ne visos gadījumos ir viegli diagnosticēt ļaundabīgu audzēju ne visiem vēža veidiem ir agrīnas pazīmes un simptomi, ir vēža veidi, kuriem brīdinošas pazīmes parādās tikai vēlīnās slimības stadijās. Lai veicinātu ļaundabīgo audzēju iespējami drīzu atklāšanu, Latvijā darbojas valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kura paredz veikt izmeklējumus sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem - dzemdes kakla vēža pārbaude, sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem - krūts vēža un iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem - zarnu vēža pārbaude. Par pārbaudēm aicinām jautāt savam ģimenes ārstam un skatīt informāciju Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. Atgādinām, ka ikviens, rūpējoties par savu veselību, var mazināt ļaundabīga audzēja attīstības risku. Piemēram, lietojot veselīgu uzturu, regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, atsakoties no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana) un savlaicīgi veicot profilaktiskās apskates. * Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs 01.02.2017. Difterija pieaugošs sabiedrības veselības drauds Latvijā Latvijā pēdējos gados ir novērojams difterijas gadījumu pieaugums un šobrīd Latvijā ir augstākais saslimstības līmenis Eiropas Savienības valstu vidū. Laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam Latvijā apstiprināti 59 difterijas gadījumi. Veselības ministrijas sabiedrības veselības speciālisti, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi un Latvijas vadošie speciālisti infektoloģijā uzsver, ka difterija, kura Latvijā, vakcinācijas rezultātā, bija tuvu izskaušanai, joprojām ir nopietns apdraudējums iedzīvotāju veselībai mūsu valstī. Slimība, pret kuru vairākus desmitus gadu ir pieejams efektīvs un drošs profilakses līdzeklis vakcinācija, nedrīkst atgriezties un izraisīt arvien jaunus saslimšanas un nāves gadījumus. Situācijas nopietnību pierāda janvārī reģistrēts difterijas izraisīts nāves gadījums Latvijas iedzīvotājam darbspējas vecumā (vecuma grupā no 30 līdz 40 gadiem), ko varēja novērst, ja pacients būtu saņēmis revakcināciju. SPKC, veicot difterijas gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidrojis slimnieka kontaktpersonas un organizējis nepieciešamos pasākumus, lai novērstu citu cilvēku inficēšanos. SPKC atgādina, ka vienīgais un drošākais aizsardzības līdzeklis pret difteriju ir vakcinācija, kas nepieciešama gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bērni tiek vakcinēti Vakcinācijas kalendāra ietvaros divu, četru, sešu un 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet pēc tam 7 un 14 gadu vecumā. Imunitāte nesaglabājas visu mūžu, tāpēc ir ļoti būtiski veikt revakcināciju ik pēc 10 gadiem. Neraugoties uz to, ka vakcinācija pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam (vakcināciju apmaksā valsts), vakcinācijas aptveres rādītāji ir nepietiekami, lai nodrošinātu infekcijas izskaušanu. 2015. gadā vakcinācijas aptvere pret difteriju un stingumkrampjiem pieaugušajiem (vecākiem par 25 gadiem) bijusi 65,3% (pēc ģimenes ārstu datiem), pusaudžiem 14 gadu vecumā 91%, bērniem 7 gadu vecumā 97,4%. Tas nozīmē, ka aptuveni trešā daļa pieaugušo nokavēja balstvakcināciju pret difteriju un katrs desmitais pusaudzis pabeidz skolu un uzsāk pieaugušo gaitas bez pietiekamas aizsardzības pret šo dzīvībai bīstamo infekcijas slimību. Lai vakcinētos pret difteriju nepieciešams vērsties pie sava ģimenes ārsta. Savukārt ģimenes ārsta pienākums ir atgādināt saviem pacientiem par vakcinācijas un revakcinācijas nepieciešamību un skaidrot tās nozīmi veselības saglabāšanā. Šobrīd trupinās SPKC kampaņa Pasargāts, jo vakcinēts, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz difterijas radītajiem riskiem. Jau tagad ir vērojams būtisks iedzīvotāju aktivitātes pieaugums, personām interesējoties pie ģimenes ārstiem par vakcinēšanās pret difteriju iespējām. SPKC speciālisti aicina iedzīvotājus pārliecināties par savu un savu bērnu vakcinācijas statusu potēšanas pasēs vai sazinoties ar savu ģimenes ārstu. Tāpat, pārliecināties vai jūsu ģimenes ārstam ir pieejama jūsu aktuālā kontaktinformācija (telefona numurs, e-pasta adrese, adrese). Ja Jūs vai Jūsu tuvinieki ir vecuma grupā virs 25 gadiem un pēdējo 10 gadu laikā neesat saņēmuši pretdifterijas poti sazinieties ar savu ģimenes ārstu par iespējām veikt vakcināciju. Vakcīna ir pilnībā valsts apmaksāta un jums par to papildus nav jāmaksā. Plašāka informācija par difteriju pieejama SPKC mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/apraksti/difterija
Ilze Arāja, Komunikācijas nodaļas vadītāja Slimību profilakses un kontroles centrs tālr. 67387667;29487552; prese@spkc.gov.lv 31.01.2017.
Latvijas iedzīvotājiem bīstami paradumi pret savu veselību; Grindeks sāk izglītojošu kampaņu Parūpējies par sevi
Lai arī Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka par veselību ir atbildīgi paši, tomēr Grindeks un GfK Baltic veiktais pētījums atklāj, ka ikdienā rūpes par sevi viņi atliek malā, jo svarīgāk šķiet gādāt par citiem un veikt steidzamus darbus. Tāpēc Grindeks sāk kampaņu Parūpējies par sevi, lai atgādinātu, ka rūpes par sevi ir ne vien cilvēka labsajūtas, bet visas veselības pamats.
Lai noskaidrotu sabiedrības veselīga dzīvesveida paradumus un izpratni par rūpēm par sevi, veicām īpašu pētījumu. Tā rezultāti nav iepriecinoši. Lai arī cilvēki labi zina principu vispirms skābekļa maska sev, tad palīdzība citiem, ikdienā viņi to nepraktizē un domā, ka rūpes par sevi un savas pašsajūtas nostādīšana pirmajā vietā ir egoisms, stāsta Laila Kļaviņa, AS Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja. Aktīvs dzīvesveids, sabalansēts uzturs, regulāras veselības pārbaudes, laika veltīšana atpūtai un miegam ir daži no piemēriem, kā cilvēkam par sevi jārūpējas ikdienā. Likumsakarīgi aptaujātie atklāj, ka ģimeni un draugus mīl vairāk nekā sevi, kā nākamie pēc pašiem mīlestības skalā ierindojas mājdzīvnieki un mājoklis. Puse atzīst, ka viņiem ir svarīgi parūpēties par tuvajiem cilvēkiem un tikai pēc tam pievēršas sev, lai arī tam vairs bieži laika neatliek. Turklāt 14% pauž, ka rūpes par sevi ir egoisms un, gādājot par sevi, jūt vainas apziņu. Rezultātā ikdienas steigā nereti sev pievēršamies novēloti katrs trešais sāk ārstēties tikai tad, kad saslimšana vairs neļauj veikt ikdienas pienākumus vai pēc apkārtējo spiediena, atklāj Māra Tauriņa, pētījumu kompānijas GfK Baltic vadītāja. Gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns iesaka: Mūsdienās bieži smagas saslimšanas tiek diagnosticētas vēlu, jo cilvēks pie ārsta ir vērsies novēloti. Tāpat daudzas kaites rodas pārdegšanas un sevis nesaudzēšanas dēļ. Tiklīdz parādās kādas sūdzības, ir jāvēršas pie speciālista. Tāpat nedrīkst baidīties no ārsta pacients ir aktīvs ārstēšanās procesa dalībnieks, kas atklāti runā un droši uzdod jautājumus, kā arī ikdienā rūpējas par sabalansētu uzturu un aktīvu dzīvesveidu.
Pusei aptaujāto ir liekais svars vai aptaukošanās, katrs ceturtais ēd pārāk daudz neveselīgu našķu, katrs piektais pārēdas vairākas reizes nedēļā, aptuveni tikpat smēķē vismaz reizi dienā. Dr. Egils Einārs Jurševics, AS Grindeks valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos, skaidro: Cilvēki ļoti labi apzinās, par ko viņu organisms būtu pateicīgs. Katrs ceturtais vēlas mainīt ēšanas paradums vai veidot aktīvāku dzīvesveidu, katrs piektais atmest smēķēšanu, vēl citi uzlabot miega ieradumus, nelietot alkoholu, vairāk atpūsties. Atgādinu, ka ikviena paraduma maiņai ir svarīgi vairāki soļi: apzināties problēmu, rast motivāciju un sev piemērotāko risinājumu, turklāt tādu, kas pašam patīk, jo tas palīdzēs nepadoties un mainīt dzīvesveidu ilgtermiņā. Kā komentē Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers: Lai gan mums ir pareizi tālejoši mērķi un attieksme pret veselību, bieži iekrītam dažādos īstermiņa vilinājumu slazdos rūpes par kādu citu ir svarīgākas, kāds darbs steidzamāks un, galu galā, vienkārši slinkums. Mums katram ikdienā jāiemācās noturēt balansu, jo gan rūpes par sevi, gan citiem ir ieguldījums nākotnē. GfK Baltic veica Latvijas interneta lietotāju pētījumu 2016. gada oktobrī, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Par AS Grindeks Grindeks ir starptautisks, viens no Baltijas vadošajiem farmācijas uzņēmumiem, kurš 2016. gada nogalē atzīmēja savu 70. dzimšanas dienu. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. Grindeks koncernā ietilpst pieci meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā, Krievijā un Slovākijā; pārstāvniecības atvērtas 13 valstīs. Nozīmīgākie Grindeks tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, ASV, Kanāda, Japāna un Vjetnama. Grindeks specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās. Uzņēmuma produktu klāstu veido veiksmīgs oriģinālproduktu Mildronāts® un Ftorafur®, kā arī patentbrīvo medikamentu apvienojums. Šobrīd Grindeks ražo 24 aktīvās farmaceitiskās vielas. Lai palielinātu ražošanas jaudas un uzlabotu infrastruktūru, kopš 2002. gada uzņēmums ir realizējis virkni vērienīgu investīciju projektu, šajā laikā investējot attīstībā vairāk nekā 70 milj. eiro. Papildu informācija Laila Kļaviņa AS Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja Tel.: 67083370, 29256012 Fakss: 67083505 E-pasts: laila.klavina@grindeks.lv Informē Strenču novada veselības koordinatore Baiba Kondriča
12.12.2016.
Antibiotiku lietošana un mikrobu rezistence Kas ir antibiotikas? Antibiotikas, kas tiek dēvētas arī par antibakteriāliem līdzekļiem, ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu, tādā veidā ārstējot infekcijas slimības cilvēkiem, dzīvniekiem un dažreiz arī augiem. Antibiotikas ir līdzekļi pret bakteriālām infekcijām (tādām kā pneimokoku pneimonija vai stafilokoku infekcija) nevis vīrusu infekcijām. Medikamenti, kas tiek lietoti, lai ārstētu vīrusu infekcijas (piemēram, gripu, HIV un herpes infekcijas) tiek saukti par pretvīrusu jeb antivirāliem līdzekļiem. Tomēr ne visas antibiotikas ir iedarbīgas pret visām baktērijām. Ir vairāk nekā 15 dažādas antibiotiku grupas, kas atšķiras pēc to ķīmiskās struktūras un iedarbības pret baktērijām. Antibiotikas var būt iedarbīgas pret vienu vai vairākiem baktēriju veidiem. Kas ir mikrobu rezistence? Baktērijas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Dažām baktērijām ir dabīga rezistence pret atsevišķām antibiotikām (iedzimta rezistence). Problēma ir daudz nopietnāka, ja parasti pret antibiotikām jutīgas baktērijas, ģenētisku pārmaiņu dēļ kļūst rezistentas (iegūtā rezistence). Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi. Mikroorganismus, kuri ir nejūtīgi pret vairākām antibiotiku grupām, dēvē par multirezistentiem mikroorganismiem. Šādu baktēriju izraisītām infekcijām var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī citas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām. Arvien biežāk novērojama situācija, kad ir pieejama tikai vienai vai pat neviena antibiotika. Mikrobu rezistences cēloņi Kas ir būtiskākais mikrobu rezistences cēlonis? Mikrobu rezistence rodas, notiekot mutācijām baktērijas gēnos. Taču pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku lietošana paātrina pret antibiotikām rezistentu baktēriju rašanos un izplatīšanos. Sākot lietot antibiotikas, jutīgās baktērijas (tādas, kas nav rezistentas) tiek nonāvētas, bet rezistentās var turpināt augt un vairoties. Šīs rezistentās baktērijas var tikt pārnestas no viena cilvēka otram un izraisīt infekcijas arī cilvēkiem, kuri antibiotikas nav lietojuši. Kas ir neatbilstoša antibiotiku lietošana? Ja Jūs lietojat antibiotikas nepareiza iemesla dēļ piemēram, visbiežāk saaukstēšanos un gripai līdzīgas saslimšanas izraisa vīrusi, un pret tiem antibiotikas NAV iedarbīgas. Šādos gadījumos Jūsu veselība, dzerot antibiotikas, neuzlabosies: antibiotikas nemazina drudzi vai tādus simptomus kā šķaudīšana. Ja Jūs antibiotikas lietojat nepareizi saīsinot to lietošanas laiku, samazinot devu, nelietojot tās pareizā biežumā (iedzerot zāles vienu reizi dienā, nevis divas vai trīs, kā tas ir norādīts), Jūsu organismā nebūs pietiekams zāļu daudzums, baktērija izdzīvos un kļūs rezistenta. Tādēļ vienmēr ievērojiet ārsta norādījumus par to, kad un kā lietot antibiotikas. Kādas slimības izraisa rezistentās baktērijas? Multirezistentas baktērijas var izraisīt dažādu veidu infekcijas: urīnceļu infekcijas, plaušu karsoņus (pneimonijas), ādas un zemādas infekcijas, caureju, asins straumes infekcijas (sepse). Infekcijas lokalizācija ir atkarīga no baktērijas un pacienta veselības stāvokļa. Slimnīcās pacientiem ir risks, ka pamatsaslimšanai (hospitalizācijas iemeslam) pievienojas multirezistenta mikroorganisma izsaukta infekcija, tostarp asinsrites infekcijas (sepsis) un ķirurģisko brūču infekcijas. Tās dēvē par ar veselības aprūpi saistītām infekcijām. Kā būtiskākie infekcijas izraisošie multirezistentie mikroorganismi jāmin: Multirezistentu Enterobacteriaceae dzimtas baktēriju izraisītas infekcijas; MRSA izraisītas infekcijas (Staphylococcus aureus, kas ir rezistents pret meticilīnu antibiotiku, pret kuru parasti Staphylococcus aureus ir jutīgs); Pret vankomicīnu rezistentu enterokoku (VRE) izsauktas infekcijas; Pret karbapenēmiem rezistentu Acinetobacter baumannii izsauktas infekcijas. Kādēļ mikrobu rezistence ir problēma? Rezistentu baktēriju dēļ infekciju ārstēšana ir sarežģīta: parasti lietotās antibiotikas vairs nav iedarbīgas, un ārstiem ir jāizvēlas citas antibiotikas. Tādēļ pacients pareizu terapiju var saņemt novēloti, un tas var izraisīt komplikācijas un smagas sekas, tostarp arī nāvi. Turklāt pacientam var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī alternatīvas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām. Cik nopietna ir šī problēma? Parādoties jauniem baktēriju celmiem, kas ir rezistenti vienlaicīgi pret vairākām antibiotikām (multirezistentas baktērijas), situācija pasliktinās. Šādas baktērijas kļūst rezistentas pret visām esošajām antibiotikām, un situācija kļūst līdzīga pirmsantibiotiku laikmetam Veicot tādas medicīniskas manipulācijas kā orgānu transplantācija, vēža ķīmijterapija, reanimācija infekcijas risks pārsniedz ieguvumu. Vai problēma laika gaitā ir palielinājusies? Pirms antibiotiku atklāšanas ar bakteriālām slimībām, piemēram, pneimoniju (plaušu karsoni) vai pēcoperāciju infekcijām, mira tūkstošiem cilvēku. Tomēr arī kopš antibiotiku atklāšanas un lietošanas arvien vairāk un vairāk baktēriju, kas iepriekš bija jutīgas, ir kļuvušas rezistentas. Tā kā pēdējo gadu laikā rezistence palielinās un jaunu antibiotiku radīšana ir praktiski apstājusies, mikrobu rezistences problēma šobrīd ir liels drauds sabiedrības veselībai. Ko var darīt, lai atrisinātu problēmu? Antibiotiku efektivitātes saglabāšana ir ne tikai mediķu, bet arī katra cilvēka pienākums. Atbildīga antibiotiku lietošana var palīdzēt apturēt rezistento baktēriju attīstību un saglabāt antibiotiku efektivitāti nākamajām paaudzēm. Tādēļ ir svarīgi zināt, kad antibiotikas ir jālieto un ka tās lietot atbildīgi un pareizi. Veiksmīgas skaidrojošās kampaņas sabiedrībā, kas jau ir īstenotas dažās valstīs, ir samazinājušas antibiotiku patēriņu. Ikvienam ir būtiska loma, samazinot mikrobu rezistenci! Pacienti: ievērojiet ārsta norādījumus, lietojot antibiotikas; ja iespējams, izvairieties no inficēšanās un saslimšanas - vakcinējieties; regulāri mazgājiet savas un bērnu rokas - pēc šķaudīšanas vai klepošanas, pirms pieskaršanās citiem cilvēkiem vai priekšmetiem; vienmēr lietojiet receptē norādītās antibiotikas, nevis iepriekš lietoto antibiotiku pārpalikumus vai tās, kas iegūtas bez receptes; vaicājiet farmaceitam, kā atbrīvoties no pāri palikušajiem medikamentiem. Ārsti un citi veselības aprūpes darbinieki, piemēram, farmaceiti un medicīnas māsas: izrakstiet antibiotikas tikai vajadzības gadījumā saskaņā ar uz pierādījumiem balstītām vadlīnijām; ja iespējams, izrakstiet infekcijai specifisku antibiotiku, nevis plaša spektra; izskaidrojiet pacientiem, kā atvieglot saaukstēšanās un gripas simptomus, nelietojot antibiotikas; pastāstiet pacientam, kādēļ ir svarīgi ievērot norādījumus, ja ārsts ir izrakstījis antibiotikas. Mikrobu rezistence Eiropā Vai Eiropā mikrobu rezistence ir problēma? Uzraudzības dati liecina, ka mikrobu rezistence ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma Eiropas slimnīcās un sabiedrībā, kas kļūst arvien nopietnāka. Lai risinātu minēto sabiedrības veselības problēmu, Eiropas Savienības Padome 2001. gadā publicēja ieteikumus, lūdzot valstis rīkoties, lai nodrošinātu piesardzīgu antibiotiku lietošanu (Padomes 2001. gada 15. novembra ieteikumi par piesardzīgu antibakteriālo līdzekļu izmantošanu cilvēkiem paredzētajās zālēs (2002/77/EK)). Pirms vairākiem gadiem dažās valstīs tika īstenotas valsts mēroga programmas, tostarp sabiedrības informēšanas kampaņas, un tika novērota gan antibiotiku patēriņa, gan to rezistences samazināšanās. Arī citi ES dokumenti akcentē mikrobu rezistences un antibiotiku lietošanas problēmu. Piemēram, Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence (2011.gada 15.novembris). Padomes ieteikums 2009/C 151/01 (2009. gada 9. jūnijs) par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli Kādēļ dažas valstis tas skar vairāk nekā citas? Atšķirīgiem rezistences rādītājiem ir vairāki iemesli, tostarp antibiotiku lietošana, pamatslimības, slimnīcu sniegtās aprūpes kvalitāte, imunizācijas rādītāji un sociālie faktori. Ne vienmēr var noteikt rezistento infekciju proporcionālo attiecību, ko izraisījis viens atsevišķs faktors. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra Eiropas Antimikrobās rezistences uzraudzības tīkla EARS- Net dati liecina, ka pastāv tendences - zemi rezistences rādītāji Skandināvijas valstīs un Nīderlandē, augsti rādītāji Eiropas dienvidu daļā. Valstīs ar zemākiem rezistences rādītājiem antibiotikas lieto mazāk, turpretim valstīs ar lielākiem antibiotiku rezistences rādītājiem tās lieto vairāk. Kāda ir rezistences situācija citos pasaules reģionos? Neatbilstoša antibiotiku lietošana ir problēma visā pasaulē. Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2014. gadā pirmo reizi publicējusi uzraudzības ziņojumu par situāciju pasaulē. Lai gan dati dažādās pasaules daļās ir grūti salīdzināmi, iezīmējas vairākas būtiskas problēmas. Pirmkārt, K.pneumoniae rezistence pret karbapenēmiem, E.coli rezistence pret fluorohinoloniem, gonorejas izraisītāja rezistence pret trešās paaudzes cefalosporīniem. Ziņojumā norādīts, ka rezistentas baktērijas veicina arī pieaugošu mirstību. Piemēram, pacientam ar MRSA ir par 64% lielāks mirstības risks nekā pacientam ar jutīga S.aureus izraisītu infekciju. Rezistence rada arī lielas papildus izmaksas veselības aprūpes sistēmām. Lai veicinātu mērķtiecīgāku rīcību antimikrobās rezistences ierobežošanā, 2015. gadā maijā apstiprināts Pasaules Veselības organizācijas rīcības plāns, kas nosaka pienākumus dalībvalstīm īstenot mērķtiecīgus pasākumus, lai uzlabotu situāciju. 23.11.2016.
PAR PASAULES AIDS DIENU Katru gadu 1.decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena. Šogad tā tiks atzīmēta jau 27. reizi. Šīs dienas mērķis ir aktualizēt HIV/AIDS tematiku un uzrunāt sabiedrību, lai mazinātu tajā valdošos aizspriedumus un stigmu pret HIV inficētiem cilvēkiem un AIDS pacientiem. Tāpat jau 4. gadu pēc starptautiskās organizācijas HIV in Europe (tulk. HIV Eiropā) iniciatīvas tiek organizēta akcija HIV un hepatīta testēšanas nedēļa 2016, kas vairāk kā 50 Eiropas valstīs norisināsies laika posmā no 15. līdz 25.novembrim, tieši nedēļu pirms Pasaules AIDS dienas. HIV testēšanas nedēļa paredzēta, lai palielinātu sabiedrības informētību par to, cik svarīgi ir savlaicīgi un regulāri veikt to cilvēku testēšanu uz HIV, kuri visvairāk pakļauti inficēšanās riskam*, lai tādējādi samazinātu cilvēku skaitu, kas dzīvo ar HIV un kuri nezina savu diagnozi. Statistikas dati liecina, ka 2,5 miljoni cilvēku Eiropā ir inficēti ar HIV infekciju un vairāk kā puse no šiem gadījumiem ir Eiropas austrumu daļā. Vidēji 65% gadījumu HIV infekcija tiek nodota heteroseksuālu (starp sievieti un vīrieti) dzimumkontaktu laikā. 50% gadījumu HIV infekcija tiek diagnosticēta novēloti, proti, kad CD4 šūnu skaits ir mazāks par 350 šūnām/mL3.. Latvijā 2015.gadā tika diagnosticēti 393 jauni HIV infekcijas gadījumi, savukārt līdz 2016.gada 1.septembrim reģistrēti 197 jauni HIV infekcijas gadījumi. Šobrīd Latvijā ar HIV infekciju dzīvo 6804 cilvēki, no kuriem 1752 ir iestājusies AIDS stadija. Diemžēl Latvija ieņem otro vietu Eiropas Savienībā HIV infekcijas jauno gadījumu ziņā uzreiz aiz Igaunijas.
25.10.2016. UZTICIET RŪPES PAR TUVINIEKU VESELĪBU UN KOMFORTU PROFESIONĀĻIEM! Ikviens ir pelnījis iejūtīgu un kvalificētu palīdzību dzīves posmos, kad pats par sevi nespēj parūpēties. Uzticiet rūpes par savu tuvinieku veselību un komfortu pieredzējušiem profesionāļiem. IZMANTOJIET IESPĒJU IEDZĪVOTĀJI! Mājas aprūpi Strenču novadā piesakiet pa telefonu 26460563 un 22042185 ; Sedas pilsētā- 26731265 Bezmaksas veselības aprūpes
mājās tas ir valsts finansēts pakalpojums pacientiem tā ierastajā vidē viņa dzīvesvietā. Veselības aprūpe mājās nodrošina, lai pacients pēc operācijas, pārciestas slimības, traumas, veiktām manipulācijām vai hronisku saslimšanu gadījumā, varētu turpināt saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi mājas apstākļos, sev draudzīgā vidē. Informē, Baiba Kondriča veselības koordinators novadā 23.02.2016. Zikas vīrusslimība Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) informē, ka atsevišķi saslimšanas gadījumi ar Zikas vīrusslimību tika reģistrēti arī Eiropas valstīs cilvēkiem, kuri apmeklējuši infekcijas skartās valstis. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības datiem Latvijā Zikas vīrusslimības gadījumi līdz šim nav reģistrēti. Ja, atgriežoties pēc ceļojuma, jums ir aizdomas par inficēšanos ar Zikas vīrusu, nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu un informējiet par savu ceļojumu. Plašāka informācija pieejama SPKC mājas lapas sadaļā Zikas vīrusslimība Informācija ārstniecības personām pieejama šeit: http://www.spkc.gov.lv/informacija-arstniecibas-personam/06.02.2016. JAUNĀKĀ INFORMĀCIJA VESELĪBAS JOMĀ
Aicinām Strenču pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājus 20. martā apmeklēt veselības izstādi JAUNS SĀKUMS, kuras nolūks ir veicināt veselīgu dzīves veidu un sniegt praktiskus padomus iedzīvotājiem, lai mazāk būtu jāslimo, lai cilvēks justos priecīgs, dzīvotu ilgāk un iegūtu jaunas veselībai un labsajūtai noderīgas atziņas. Izstādē soli pa solim pie astoņiem stendiem būs iespējams iepazīties ar brīnišķīgu informāciju, un jūs būsit pārsteigti, cik daudz gadījumos nebūs vajadzīgi medikamenti, slimnīca, bet cilvēkam pašam daudz ko iespējams darīt savas veselības labā. Izstādē varēsiet pārbaudīt asinsspiedienu, plaušu tilpumu, sirdsdarbību, noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs, noteikt tauku procentu ķermenī, saņemt plecu joslas antistresa masāžu, pārbaudīt bioloģisko vecumu. Lūgums lai noteiktu cukura līmeni asinīs, vismaz divas stundas pirms analīzes nodošanas neēst. Būs iespējams aprunāties ar profesionāliem ārstiem, kas sniegs jums vērtīgus padomus. Izstādes darba laiks : 20.martā no plkst. 10.00 plkst. 15.00 Strenču pilsētas bibliotēkas zālē Ieeja brīva. Telef.informācijai: 29145428
Izstādi rīko Valmieras Veselības klubiņš Jauns sākums sadarbībā ar Latvijas Veselības Misiju un Strenču novada domi. Aprīlī- atkal pie mums novadā ciemosies bērnu klīniskās slimnīcas autobuss ar šādiem speciālistiem: Acu ārsts Gastroenterologs - sniedz konsultācijas, diagnosticē un ārstē dažādas gremošanas orgānu (barības vada, kunģa, zarnu trakta, aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera) slimības:
Aicinu vecākus laicīgi pierakstīt bērnus pie speciālistiem, lai būtu iespējams visiem tikt, kam šāda veida speciālisti ir nepieciešami! Sandra, skolas medmāsa- 29729026
7. martā notiks pirmās palīdzības apmācības Strenču novada domes darbiniekiem! 20.01.2016. Informācija iedzīvotājiem veselības aprūpē Vakcīnas pret gripu atkal ir pieejamas Līdz ar Latvijā ievestās gripas vakcīnas iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā aptiekām ir tiesības to izplatīt mazumtirdzniecībā pret kompensējamo zāļu recepti, tādējādi pacientiem tā ir pieejama ar valsts noteikto kompensācijas apmēru. Tāpat gripas vakcīnas pieejamas arī ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu šādām iedzīvotāju grupām:
Savukārt 100% apmērā gripas vakcinācija tiek nodrošināta:
Par atbilstību kādai no iepriekš minētajām grupām un vakcinācijas veikšanas iespējām aicinām interesēties sava ģimenes ārsta praksē. Jau ziņots, ka gripas vakcīnas šajā sezonā straujāk beidzās visā Eiropā, kas varētu būt saistīts ar lielāku pieprasījumu. Vakcīnas tiek ražotas noteiktai sezonai, ņemot vērā prognozēto gripas tipu izplatību, un tām ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Papildināts valsts kompensējamo zāļu klāsts un mazinātas zāļu cenas No šī gada sākuma 80 kompensējamo zāļu sarakstā iekļautiem medikamentiem un sešām medicīniskajām ierīcēm ir samazināta cena no 1 % līdz 80 %, kas ļaus zāles un medicīniskās ierīces saņemt lielākam pacientu skaitam. Kompensējamo zāļu saraksts papildināts ar 43 medikamentiem un 20 medicīniskajām ierīcēm, kas palielina izvēles iespējas ārstiem un pacientiem. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas zāles, kas paredzētas noteiktu asinsrites sistēmas slimību, elpošanas sistēmas slimību, acu un to palīgorgānu slimību, endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimību, ādas slimību, infekciju, nervu sistēmas slimību un psihisku slimību ārstēšanai. Par nepieciešamo zāļu izvēli un kompensāciju jākonsultējas ar ārstējošo ārstu. Turpmāk savlaicīgāk būs iespējams uzsākt zāļu kompensāciju HIV pacientiem. No 2016. gada kompensāciju var piemērot jau tiem pacientiem, kuriem CD4 imūnšūnu skaits asinīs ir 350 šūnas uz mm3 vai zemāks, līdzšinējo ≤ 200 vietā. Zāļu saraksts ir papildināts arī ar jaunu zāļu kombināciju HIV infekcijas ārstēšanai. Ar jaunām zālēm ir papildināts medikamentu saraksts hroniska C hepatīta ārstēšanai, atkarībā no pacientam konstatēta vīrusa genotipa, iepriekš saņemtās terapijas, aknu bojājuma pakāpes un citiem rādītājiem. Turklāt no šī gada sākuma no 75 % līdz 100 % ir palielināts kompensācijas apmērs zālēm, kas nepieciešamas akūta un hroniska C vīrushepatīta un hroniska B vīrushepatīta ārstēšanai. Nacionālais veselības dienests atgādina, ka 50 %, 75 % vai 100 % apmērā (atkarībā no kompensācijas apmēra konkrētai diagnozei) valsts kompensē lētākās zāles ar līdzvērtīgu efektivitāti. Ja pacientam ir izvēlētas dārgākas zāles, starpība starp lētākajām un dārgākām zālēm ir jāsedz pacientam pašam. Tāpēc pacienti aicināti pārrunāt ar ārstu un farmaceitu lētāku zāļu lietošanas iespēju. Kopumā kompensējamo zāļu sarakstā no 2016. gada 1. janvāra ir 1609 medikamenti un 179 medicīniskās ierīces. Aprīlī- atkal pie mums novadā ciemosies bērnu klīniskās slimnīcas autobuss ar šādiem speciālistiem: = Acu ārsts = Gastroenterologs - sniedz konsultācijas, diagnosticē un ārstē dažādas gremošanas orgānu (barības vada, kuņģa, zarnu trakta, aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera) slimības:
Aicinu vecākus laicīgi pierakstīt bērnus pie speciālistiem, T.29729026 Sandra, skolas medmāsa.
Jaunumi Strenčos - Valkas ielā 1, frizētavas LIRE telpās otrdienās un piektdienās pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni 27110840 pieņem masiere Ilona, kas veic ārstniecisko masāžu, /Pakalpojums pagaidām pieejams līdz aprīlim/ Ilona sertifikātu ir ieguvusi Latvijas fizikālās terapijas asociācijā. Masierei ir noslēgts līgums ar apdrošināšanas firmu BTA, klientiem, kuriem ir apdrošināšanas polises, nepieciešams norīkojums no ārsta. Ar pārējām apdrošināšanas firmām, polisēm arī ir iespējama sadarbība - sīkāka informācija zvanot. Apmeklējot masieri bez polises - kvītis der iesniegšanai gada ienākumu deklarācijā. Izcenojumi, ārstnieciskai-klasiskai masāžai: Mugura 40 min.- 12-15 EUR Apkakles zonai 20 min.- 7 EUR Jostas, krustu daļai 20 min.- 7 EUR Rokai 15 min.- 5 EUR Kājai 20 min.- 7 EUR Vispārējā klasiskā masāža: Mugura, rokas, kājas 1,5 st.- 25 EUR Vispārējā relaksējošā masāža: Kājas, mugura, krustu daļa, vēders, rokas 1,5 st.-20 EUR Vispārējā masāža zīdainim: Līdz 1,5 gadu vecumam 7 EUR Skolēniem atlaide 20% 2.11.2015.
Informatīvās kampaņas HIV nešķiro tas attiecas arī uz Tevi! ietvaros izveidota infografika, apkopojot to informācijas minimumu, kas saistībā ar HIV infekciju būtu jāzina ikvienam. Infografika
pieejama un lejupielādējama: http://www.spkc.gov.lv/hiv-neskiro-tas-attiecas-ari-uz-tevi/1218/ Informē Anete Jansone, Slimību profilakses un kontroles centra Sabiedrisko attiecību speciāliste
e-pasts: baiba.kondrica@strencunovads.lv T: 26374909 12.08.2015.
1.-7.augusts - Krūts barošanas nedēļa Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļa
Katru gadu no 1.-7.augustam pasaulē atzīmē Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļu. Nedēļas galvenais mērķis ir veicināt, atbalstīt un aizsargāt krūts barošanu. Katru gadu Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļai ir sava tēma, kuras ietvaros tiek aktualizēti jautājumi saistībā ar zīdīšanas veicināšanu. 2012.gadā tika atzīmēta Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļas 20.jubileja un tās ietvaros dalībvalstis tika aicinātas izvērtēt un ieviest Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un ANO Bērnu fonda (UNICEF) pirms 10 gadiem pieņemtajā Zīdaiņu un mazu bērnu ēdināšanas stratēģija (Global Strategy for Infant and Young Child Feeding) noteiktos principus. PVO rekomendē dalībvalstīm veicināt un atbalstīt ekskluzīvo zīdīšanu (bērns uzturā saņem tikai mātes pienu) līdz 6 mēnešu vecumam un zīdīšanu līdz 2 gadu vecumam. Mātes piens ir viens no būtiskākajiem faktoriem jaundzimušo un zīdaiņu veselības veicināšanā un infekcijas slimību profilaksē. Bērnu īpatsvars, kuri ar krūti zīdīti līdz gada vecumam, Latvijā gadu no gada pieaug (2006.gadā 17,9%, 2007.gadā 18,2%, 2008.gadā 18,9%, 2009.gadā 20,8%, 2010.gadā 21,7%). Pieaugums vērojams arī, rēķinot bērnu zīdīšanu ar krūti līdz 6 mēnešiem (no 45,8% 2007. gadā līdz 52,5% 2010.gadā). Igaunijā šis rādītājs bija 53,2%, bet Lietuvā tikai 35% . Latvijā mātes un bērna veselība ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības jomām, kurai pēdējos gados tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Pozitīvo tendenci bērnu krūts zīdīšanas rādītājos būtiski ietekmē arī izglītības un sabiedrības informēšanas darbs zīdīšanas veicināšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā. Tāpēc 2012.gadā Veselības ministrija ir izstrādājusi plakātu par zīdīšanas veicināšanu Krūts barošana Tava bērna un Tavai veselībai un atkārtoti izdevusi brošūru Zīdīšanas ABC. Informatīvie bukleti un plakāti tiek dalīti un izvietoti slimnīcu dzemdību nodaļās, veselības aprūpes centros, ģimenes ārstu, ginekologu un pediatru praksēs, kā arī izplatīti caur dažādām nevalstiskām organizācijām. Bukleti, izdales materiāli, plakāti ir pieejami arī Strenču novada ambulancē. 24.07.2015. 28. JŪLIJS - PASAULES DIENA PRET HEPATĪTU Daudzas slimības un dažādi veselības stāvokļi, var izraisīt aknu slimību hepatītu. Statistika liecina, ka pusi no visiem hepatītiem izraisa vīrusi, kas izsauc saslimšanu vīrusa hepatītu. Vīrusus, kas galvenokārt bojā aknas sauc par hepatīta vīrusiem. Šobrīd ir zināmi vairāki veidi hepatīta vīrusu, A, B , C , D , E , un , iespējams, arī G. Visbiežāk sastopamie ir B un C hepatīta vīrusi. Lielākais risks saslimt ar šo tipu vīrusu hepatītu ir strādājošajiem veselības aprūpes jomā, cilvēkiem ar vairākiem seksuālajiem partneriem, intravenozo narkotiku lietotājiem un hemofilijas slimniekiem. Šo tipu vīrusa hepatīti tiek nodoti no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā (inficētas šļirces, seksuālie partneri, asinis utt.) Jāpiezīmē, ka tomēr asins pārliešana, kas ir veikta slimnīcās ir rets iemesls vīrusu hepatītam. Visi hepatīta vīrusi var izraisīt akūtu hepatītu. Piemēram A tipa vīrusu hepatīts, kas izplatās elementārā ceļā ar inficētu pārtiku vai ūdeni. B un C tipa vīrusu hepatīts var pāriet hroniskā formā un izraisīt hronisku vīrusa hepatītu. Simptomi akūta vīrusa hepatīta gadījumā ir nogurums, gripai līdzīgi simptomi, tumšs urīns, gaišas krāsas izkārnījumi, drudzis un dzelte. Akūts vīrusu hepatīts dažkārt var izpausties ar minimālām sūdzībām un saslimušie pat to var sākumā nepamanīt. Retos gadījumos akūts vīrusu hepatīts var izraisīt strauju aknu mazspēju. Hroniskam un akūtam vīrusu hepatītam ir nepieciešama nopietna ārstēšana ārsta uzraudzībā, lai novērstu pakāpenisku aknu bojājumu, cirozi, aknu mazspēja vai aknu vēzi. Hepatīta infekcijas var novērst, izvairoties no vīrusiem, inficētas pārtikas, šļircēm, seksuālajiem partneriem, asinīm vai citāda veida kontakta ar infekcijas ierosinātājiem. Atsevišķiem vīrusu hepatīta veidiem ir pieejamas vakcīnas, kas ir labākais veids kā izsargāties no šīm saslimšanām. Tādēļ lūdzu jautājiet ģimenes ārstam norīkojumu un veiciet šīs ekspress analīzes, jo neviens nav pasargāts no saslimšanas, kas ir smaga un grūti ārstējama! 29.06.2015. PAR TABAKAS KAITĪGUMU Katru gadu Pasaules Veselības Organizācija (PVO) 31.maiju atzīmē kā dienu, brīvu no tabakas dūmiem. Ik gadu tabakas lietošana nogalina vairāk par 5 miljoniem pasaules iedzīvotāju katrās 6 sekundēs no tās izraisītājām slimībām mirst viens cilvēks [1]. Mūsdienās katram otrajam pasaules bērnam vismaz viens no vecākiem ir smēķētājs. Savukārt no pasīvās smēķēšanas izraisītām slimībām, katru gadu mirst 600 000 cilvēku. Svarīgi apzināties, ka tabaka ir novēršams nāves cēlonis visā pasaulē. Reti kurš nojauš, ka Latvijā tabakas lietošanas sekas ir vainojamas vismaz 4380 priekšlaicīgās nāvēs gadījumos gadā. Vismaz 12 cilvēki katru dienu Latvijā mirst no slimībām, kas ir saistītas ar tabakas lietošanu. Oficiālā statistika gan neatspoguļo problēmas, kas skar cilvēkus, alerģiskus pret tabakas dūmiem un tos, kuri cieš no pasīvās smēķēšanas. Smēķēšana atstāj neatgriezenisku kaitīgu efektu uz gandrīz visām orgānu sistēmām. Smēķētājiem daudz biežāk novēro sirds asinsvadu sistēmas un plaušu slimības. Arī mūža ilgums tiem ir ievērojami īsāks salīdzinot ar nesmēķētājiem. Nikotīns ir spēcīga inde. Tas caur gļotādu uzsūcas asinīs un ar asinsrites palīdzību nonāk visos orgānos. Bez nikotīna tabakas dūmi satur vēl apmēram 400 kaitīgas vielas, tai skaitā oglekļa dioksīdu, zilskābi, amonjaku, darvu un sodrējus. Ilgstošu smēķētāju biežs nāves iemesls ir sirdslēkmes un insulti (20%), bez tam viņi cieš no paaugstināta asinsspiediena, stenokardijas un impotences. Smēķēšana atstāj kaitīgu efektu uz sirds un asinsvadu sistēmu. Nikotīna darbības rezultātā sašaurinās asinsvadi, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un sirdsdarbības paātrināšanos. Jāpiemin smēķēšanas kaitīgā ietekme arī uz elpošanas orgāniem. Tabakas dūmi satur apmēram 40 vēzi izraisošas vielas. Īpaši kaitīga ir pasīvā smēķēšana. Daudz vairāk kaitīgo vielu satur tie dūmi, kas rodas tad, kad cigarete netiek lietota. Šie dūmi ir ļoti bīstami apkārtējo veselībai. Cilvēki pret savu gribu ir spiesti elpot kaitīgās vielas. Pasīvajiem smēķētājiem, īpaši bērniem, bieži attīstās bronhiālā astma vai citas elpceļu slimības, vidusauss iekaisumi, kas var pasliktināt dzirdi. 2009. martā tika publicēts ceturtais Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju Direktorāta (Directorate General Health and Consumer) Eurobarometer pētījums par eiropiešu nostāju tabakas jautājumos. Pētījums liecina, ka Latvija ir trešā smēķējošākā valsts Eiropā un ka Latvijā smēķē 37% iedzīvotāju. Vēl izplatītāka smēķēšana ir vien Grieķijā (42%) un Bulgārijā (38%). Rumānijā, Ungārijā, Lietuvā, Čehijā un Slovākijā smēķē 36% iedzīvotāju. 26% ES iedzīvotāju vecuma grupā virs 15 gadu vecuma, ir regulāri smēķētāji, 5% ir neregulārie smēķētāji [2]. Latvijā tabaka ir trešais nozīmīgākais riska faktors citu faktoru vidū, kas veicina sliktu veselību un pāragru nāvi, jeb tā saucamo slimību slogu Disability adjusted life years (DALYs) un 2002. gadā šis indikators bija 12% (pasaulē- 4,1%). No visiem priekšlaicīgās nāvēs gadījumiem Latvijā, tabaka ir vainojama 16,5% gadījumu (pasaulē- 8.8%) [3]. 35% mūsu valsts iedzīvotāju smēķē katru dienu, 65% no aptaujātajiem iedzīvotājiem ir izsmēķējuši vismaz vienu cigareti, turklāt biežāk savu atkarību no smēķēšanas apliecina gados jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Šokē dati par skolēniem. 13-15 gadus vecu skolēnu vidū aptuveni 80% jau ir pamēģinājuši smēķēt, bet vairāk nekā 37% skolēnu pašreiz lieto tabakas izstrādājumus. Šajā ziņā mēs krietni apsteidzam savus tuvākos kaimiņus lietuviešus un igauņus, kur jauniešu smēķētāju īpatsvars ir attiecīgi 26,7% un 24,2% [4]. Pozitīvi vērtējams, ka no 1.aprīļa spēkā stājies likums, kas paredz pilnīgu smēķēšanas aizliegumu kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās [5]. Likums attiecas arī uz ūdenspīpju lietošanu. PVO šogad īpašu uzmanību velta sieviešu un jaunu meiteņu informēšanai par tabakas ietekmi uz viņu veselību. Sievietes veselības aizsardzība ir ļoti būtiska tautas veselībai un attīstībai ne vien šodienas skatījumā, bet arī nākotnes paaudzēm Margaret Chan, PVO ģenerāldirektore. Tabakas mārketinga industrija par savu jauno mērķi ir izvēlējusies tieši jaunas sievietes un meitenes, lai aizvietotu tos smēķētājus, kas ir atmetuši vai priekšlaicīgi miruši. Neskatoties uz to, ka lielākoties visā pasaulē smēķē vīrieši (sievietes sastāda 20% no visiem smēķētājiem), ir pierādīts, ka tabakas lietošana meiteņu vidū dažās valstīs un reģionos palielinās. Pusē no 151 valstīm, kurās nesen tika veikta aptauja par tabakas lietošanas tendencēm jauniešu vidū, meitenes tabaku lieto tikpat daudz kā zēni [1]. PVO mērķis ir izveidot dzimuma-specifisku politiku tabakas lietošanas un mārketinga kontroli. Pēdējos gados ievērojami pieaudzis ūdenspīpju lietotāju skaits. Tas izskaidrojams ar maldīgo priekšstatu par ūdenspīpju nekaitīgumu. Ūdenspīpju dūmi satur tvana gāzi, smagos metālus, vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus. Vienu stundu ilgā ūdenspīpes lietošanas reizē ieelpo 100-200 reizes lielāku dūmu tilpumu, nekā izsmēķējot vienu cigareti. Turklāt, pīpējot ūdenspīpi, arī apkārtējie tiek pakļauti dūmu ietekmei un kļūst par pasīviem smēķētājiem. Turklāt, lietojot kopēju iemuti, ir nopietns risks inficēties ar tuberkulozi, hepatītu, herpes vīrusu un citām infekcijas slimībām. Sadegot oglei, rodas indīgas vielas tvana gāze, smagie metāli. Viena cigarete cilvēka mūžu saīsina par 6-7 minūtēm. Cilvēkiem ir jāizvēlas, vai dzīvot veselīgi un ilgāku mūžu, vai pavadīt dzīvi smagi slimojot un mirt priekšlaicīgi. |
