Mājas lapas saturs ir Strenču novada domes īpašums.
Materiālu izmantošana iespējama ar atsauci un pilnā apjomā nevis fragmentāri.
Strenču novada pašvaldība


 
 

Apskates objekti - daba

SEDAS PURVS AICINA lasīt šeit

Santas Paegles fotostāsts: http://santapaegle.wordpress.com/sedas-purvs-rudens-noskanas/

PUKŠU PURVS

 Pukšu purva kopējā platība ir 464 ha. Tas pieder pārejas purvu tipam, kas ūdeni uzņem gan no nokrišņiem, gan no gruntsūdeņiem. Šiem purviem raksturīgas ļoti daudzveidīgas augu sugu sabiedrības. Pukšu purvs ar tajā esošajiem ezeriņiem un lāmām ir nozīmīga apmešanās vieta migrējošām zosīm. Biotops ir piemērots arī ligzdojošiem bridējputniem. Pēdējos gados šeit patstāvīgi ligzdo dzērves. Purvs ir dabas liegums, kas ietilpst NATURA 2000 aizsargātajā teritorijā.

 Atrodas: Plāņu pagasts, Strenču novads

 

Kārļa Kārkliņa foto

KAŅEPJU OZOLS

 Kaņepju ozols ir otrais resnākais dižozols Latvijā un Baltijā, kura apkārtmērs ir 9,4 m. Vainaga projekcija -300m2, augstums 17 m.  Pirms vairākiem gadiem ozolu gandrīz iznīcināja zibens, taču tas sācis atjaunoties stumbra dienvidu pusē. Ozolam ir milzīgs dobums, kurā var novietoties 8 cilvēki. Pēc dendrologa S.Saliņa aprēķiniem, dižā koka izcelšanās datējama laikā, kad bīskaps Alberts ienācis lībiešu zemē. Kaņepju ozols ir Jērcēnu pagasta simbols.

 Atrodas: 1,4 km no Jērcēnu centra pie Kaņepju mājām, Jērcēnu pagasts, Strenču novads

 

Kaņepju ozols - Jāņa Ences foto

JAUNJĒRCĒNU PARKS

 Jaunjērcēnu parks ir vietējas nozīmes dabas piemineklis. To veido dendroloģiskie stādījumi. Parks ar savu skaistumu priecē visos gadalaikos. Daži sirmie koki sasnieguši ievērojamus apmērus - daudz neatpaliek no dižkoku statusa. Parkā aug daudzstumbru liepa, bet veco koku dobumus par mājvietu ir izraudzījušies dažādi putni - vidējais dzenis, pelēkā dzilna, meža pūces un citi. Parka platība ir 8ha un to apsaimnieko pagasta pārvalde Parkā ir dīķis un apmeklētāju ērtībām ierīkoti tiltiņi un lapenīte.

 Atrodas: „Jērcēnmuiža”, Jērcēnu pagasts, Strenču novads

 

Daudzžuburu liepa Jaunjērcēnu parkā - foto no arhīva

VECJĒRCĒNU PARKS

 Vecjērcēnu parks - dabīgs meža parks 6 ha platībā.

 Atrodas: Jērcēnu pagasts, Strenču novads

GAUJAS IELEJA

 Ainava gar Gaujas krastu ir viena no vērtīgām novada ainavām.

Gaujas ieleja visā tās garumā ir vērtīga gan bioloģiskā, gan ainaviskā un kultūrvēsturiskā nozīmē. Jērcēnu pagasta teritorijas daļa no autoceļa Valmiera – Strenči līdz Gaujai bioloģiskās daudzveidības ziņā ir atzīta par starptautiski nozīmīgu vairākos starptautiskos projektos – “CORINE Biotopes” (Vides Informācijas koordinācija Eiropas Kopienas valstīs), iekļauta programmā “Putniem Nozīmīgās vietas”, kā arī Pasaules dabas fonda projektā 4568: “Dabas aizsardzības plāns Latvijai.”

 

Foto no TIC arhīva

JĒRCĒNU AKMENS

Jērcēnu akmens ir lielākais Jērcēnu pagasta dižakmens (garums 7,1 m, platums 6,9 m, augstums 2,1 m, tilpums~51 m3 ), kā arī viens no 54 Latvijas dižākajiem akmeņiem. Tas ir vidēji lielkristālisks iebrūngani iesārts granītgneiss ar apdēdējušu un apsūnojušu virsmu. Uzkāpjot un granīta milža "pakauša" var smelties zemes enerģiju.

 Atrodas: netālu no Pellemu mājām, apmēram 1,5 km  no pagasta centra.

 

GULBĪŠU UPURAKMENS

Gulbīšu Upurakmens (garums 4.8 m, platums 2.8m, augstums 0.6 m) atrodas Gulbīšu mežā. Tuvākās mājas ir “Gulbīši” - kādreizējās mežsarga mājas, kuru vārdā sauc mežus un arī akmeni. Akmens vidū ir tā saucamā mulda (garums 1.3 m, platums 0.6 m, dziļums 0.13 m), kura malas nedaudz apdrupušas. Nostāsti vēsta, ka ūdens, kas tajā sakrājies, dziedinājis acis, izdziedinātie muldā metuši monētas, cik nu kurš varējis atļauties. Vietējie ļaudis akmeni kopš sendienām sauc par Upurakmeni vai arī par Senču akmeni.

 Atrodas: Kilometru uz DA no Gulbīšu mājām, meža stigas labajā pusē aiz otrās šķērsstigas, nepilnu 100 m attālumā, Plāņu pagasts, Strenču novads

 STRENČU KRĀCES

Lejpus pilsētas 2,7km Gaujas gultni aizņem akmeņainās Strenču krāces, kuras veido vairākos posmos noslāņojušies mazi un lieli laukakmeņi. Ūdens plūst pāri 6 atsevišķiem sliekšņiem ar kopējo kritumu 4,5m. No tiem lielākie pirmie trīs sliekšņi atrodas tikai 20-40 cm zem upes līmeņa. Straumes ātrums krācēs mēdz būt 0,7-0,9 m/s. Lejpus krācēm gultne ir smilšaina, saglabājot stāvos, nobrukušos smilšainos krastus. Vasarās Gaujas posmu Strenči – Valmiera izmanto ūdens tūristi, jo šis ir viens no krāčainākajiem šīs upes posmiem.

 Atrodas: Gaujas ielas gals, Strenči, Strenču novads

 

Foto no TIC arhīva