Mājas lapas saturs ir Strenču novada domes īpašums.
Materiālu izmantošana iespējama ar atsauci un pilnā apjomā nevis fragmentāri.
Strenču novada pašvaldība

ENG | LV |


 
 

Apskates objekti - kultūrvēsture

TILTS PĀR GAUJU PIE STRENČIEM

Dzelzbetona tilts ir otrs vecākais daudzlaidumu dzelzbetona tilts Latvijā. Tilta būvdarbus vadīja inženieris Verners pēc paša izstrādāta projekta, tilts pabeigts 1909.gadā. Tilta platums 4,5 m ticis aprēķināts tā, lai braucot var izmainīties divi zirgu pajūgi. Tilta garums 95,5 m, brauktuves daļu klāj trīs veidu segumi – betons, bruģis un koks. 1929.gada pavasara palos Gauja izskaloja labā krasta uzbērumu un tilta konusu. Tika paplašināta tilta aila, uzbūvējot papildus vēl vienu upes balstu no koka, kas regulāri tiek atjaunots.

Atrodas: Trikātas iela, Strenčos, Strenču novads

Dzelzbetona tilts pār Gauju - foto no TIC arhīva

JĒRCĒNMUIŽA  lasīt šeit

 

SEDAS PILSĒTAS APBŪVE

Seda var sniegt daudz eksotikas padomju nostaļģijas māktajiem, kā arī ārzemju tūristiem.

Vēl līdz 20. gs. 50-tajiem gadiem tagadējās pilsētas vietā pletās mežs. Sedas ciemata izbūve tika uzsākta 1953. gadā. Stāsta, ka Seda celta pēc tipveida pilsētiņu projekta, kādas celtas kūdras ieguves vietās bijušajā Padomju Savienībā, tādēļ var atrast tās dvīņu pilsētas.

Seda ir kompaktas apbūves mazpilsēta ar centrālo laukumu, starveida ielu plānojumu, plašām bērzu un liepu alejām un dzeltenām Staļina klasicisma stilā celtām mājām.

Visas ēkas celtas īsā laika periodā, tagad mazliet laika zoba skartas, bet sakoptas un fantāziju rosinošas. Sedas pilsētas ielu regulārais plānojums un Staļina laika klasicisma arhitektūras paraugi ir īpaša kultūrvēsturiska vērtība.

 Atrodas: Sedas pilsēta, Strenču novads

 

Seda - foto no TIC arhīva

 

STRENČU PSIHONEIROLOĢISKĀS SLIMNĪCAS KOMPLEKSS

1903. gada laikrakstā „Dzimtenes vēstnesis” parādās raksts, ka ar bruņniecības zemes kases līdzekļiem tiekot celta moderna iestāde „garā vājiem”. Arhitekts A. Reinbergs un nākošais slimnīcas direktors A. Bērs komandējuma laikā Vācijā un Austrijā iepazinušies ar tā laikmeta tendencēm šāda tipa slimnīcas izbūvē.

Slimnīcas atklāšana notika 1907. gadā. Ēkas bija celtas izmantojot paviljonu sistēmu Slimnīca atbilda Eiropas modernākajām prasībām - centrālapkure, elektrība, ūdens vads, noteksistēma un telpas ar augstiem griestiem. Paviljonus nosauca pirmo slimnieku vārdā – Annas, Augusta, Marijas un Osvalda māja.

1912. gadā uzcēla Jauno māju, kā arī Reinberga māju, kuras celtniecībai līdzekļus deva arhitekta atraitne.

1924. gadā uzbūvēja saimniecības klēti un pagrabu, 1926.gadā - lopu kūti, 1927. gadā - betona eļļas pagrabu, bet 1931.gadā - kapliču ar sekcijas telpu un morgu.

Pašlaik slimnīcas komplekss sastāv no vairākām paviljona tipa ēkām slimniekiem un saimniecības kompleksa. Harmonisku vidi veido slimnīcas parks, tajā uzstādīts piemineklis pirmajam slimnīcas direktoram A. Bēram un arhitektam A. Rainbergam. Pāri slimnīcas teritorijai joprojām paceļas 20.gs. sākumā projektētais ūdenstornis - skurstenis, kas ir UNESCO mantojums, kā arī viena no neparastākajām inženiertehniskajām būvēm Baltijā.

 Atrodas: Valkas iela 11, Strenči, Strenču novads

 Foto prezentācija: http://www.kizoa.com/slideshow-maker/d3187637k3781447o1/strenu-pns-slimnca

  Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca - foto no TIC arhīva

STRENČU PSIHONEIROLOĢISKĀS SLIMNĪCAS MUZEJS lasīt šeit

 

STRENČU EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA

Koka baznīca tika uzcelta 1907. gadā un iesvētīta tā paša gada 9. decembrī. 1935. gadā baznīca atradās ļoti sliktā stāvoklī, baznīcas tornim pat draudēja sabrukšana. 1936. gadā vecais baznīcas tornis tika nojaukts, un jau tā paša gada 9. decembrī tika ielikts pamatakmens jaunajam tornim. Torņa būvdarbi un baznīcas iekštelpu krāsošana tika pabeigti tai pašā gadā. Nākamajā, 1937. gadā, apmeta baznīcas ārsienas un jauno torni, ko tai pašā gadā arī iesvētīja. Baznīcā var apskatīt I. Zeberiņa gleznu "Kristus un Pēteris uz jūras". 

Interesentiem ir iespēja paraudzīties uz pilsētu caur baznīcas torņa logiem. Sīkāka informācija pa telefonu 64731622 un 29948203 Elita Pakalne

 Atrodas: Baznīcas iela 2, Strenči, Strenču novads

 

Strenču baznīcas iekštelpas - foto no TIC arhīva

 

GAUJAS LABĀ KRASTA NOSTIPRINĀJUMS

Gaujas labā krasta nostiprinājums celts 20.gs. 20.gados, lai pasargātu Strenčus no pārplūšanas pavasara palu laikā un aizsargātu krastus no izskalošanas. Unikāls inženiertehniskais piemineklis.

 Atrodas: Ozolu ielas galā pie Gaujas upes, Strenči, Strenču novads

 

  Gaujas labā krasta nostiprinājums - foto no TIC arhīva

SKULPTŪRA GAUJAS PLOSTNIEKS

Skulptūra “Gaujas plostnieks” uzstādīta 2000. gadā par godu Gaujas plostniekiem, lai nezustu atmiņas par pagātnē šais vietās tik izplatīto, bet grūto plostnieka amatu. Tās autors ir kokgriezējs Guntis Priedīte.

 Atrodas: Ozolu iela, Strenči, Strenču novads

 

Skulptūra "Gaujas plostnieks" - foto no TIC arhīva

 

BRĪVPRĀTĪGĀS UGUNSDZĒSĒJU BIEDRĪBAS DEPO

 Brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības depo ēka uzcelta 1910. gadā par apkārtnes iedzīvotāju ziedojumiem. Gruntsgabalu miesta centrā ēkas celtniecībai piešķīra Jērcēnu barons Krideners. Līdz mūsdienām nav saglabājies stallis, kur aizvadītā gadsimta sākumā ugunsdzēsēji turēja savu transportu - zirgus un pajūgus. Savdabīgais ēkas tornis ar atveramām koka durvīm ir paredzēts ugunsdzēsēju šļūteņu žāvēšanai.

Strenču depo atrodas Ugunsdzēsēju ielā, kas savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties šai ēkai. Arī mūsdienās VUGD postenis atrodas vēsturiskajā celtnē.

 Atrodas: Ugunsdzēsēju iela 12, Strenči, Strenču novads

 

Foto no Strenču TIC arhīva

D. SPUNDES FOTODARBNĪCA - ĒKA, KURĀ DZĪVOJIS DZEJNIEKS JĀNIS ZIEMEĻNIEKS

 20. gadsimta pirmajā pusē Strenčos dzīvojis un strādājis fotogrāfs Dāvis Spunde, kura fotodarbnīcā (Rīgas ielā 17) no 1915. līdz 1919.gadam strādājis arī dzejnieks Jānis Ziemeļnieks (īstajā vārdā Jānis Krauklis). Spundes fotodarbnīcā strādājuši arī viņa brālis Konrāds un māsa Paulīna.

Latvijas Fotogrāfijas muzejam 2004. gadā nodotas vairāk nekā 10000 stikla fotoplates ar D. Spundes darbnīcā radītajiem fotogrāfa paša un viņa līdzgaitnieku J.Ziemeļnieka un K.Kraukļa fotouzņēmumiem, kas tapuši galvenokārt laika posmā no 1908. gada līdz 2. Pasaules karam. Tā ir lielākā vēsturiskā kolekcija, kas atklāta vismaz pēdējās desmitgades laikā.

Minētās fotoplates un tajās fiksētie attēli ir vērtīgi arī tāpēc, ka spilgti ilustrē un ļauj sīkāk izpētīt tehniku un paņēmienus, kādā strādājuši tā laika fotogrāfi. Konkrēto autoru „rokraksta” pazīmes un sižeta tipu izvēles specializācija ļauj spriest par tā laika vizuālo domāšanu. Šie darbi ir ļoti nozīmīgi arī Latvijas novadu vēstures izpētē un apzināšanā.

 Atrodas: Rīgas iela 17, Strenči, Strenču novads

 

ĢENERĀĻA KĀRĻA GOPPERA PIEMIŅAS ISTABA DZIMTAJĀS MĀJĀS „MASKATOS”

Kārlis Goppers dzimis 1876.gada 2.aprīlī Plāņu pagasta “Maskatos” lauksaimnieka ģimenē, mācījies 14 kilometru attālajā Trikātas draudzes skolā.

K. Goppers bija Latvijas armijas ģenerālis, latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Šodien "Maskatos" saimnieko Birutas Romānovas ģimene, kas ierīkojusi ģenerāļa Kārļa Goppera piemiņas istabu viņa dzimtajās mājās.

Atrodas: „Maskati” Plāņu pagasts, Strenču novads

"Maskatu" mājas - foto no TIC arhīva

 

VERSTU STABS

 Verstu stabs atrodas Pulkveža Zemitāna ielā, pie pilsētas kapiem. 19.gs beigās koniskais granīta verstu stabs ticis lietots attāluma rādīšanai un ceļa norobežošanai.

 Atrodas: Pie Strenču pilsētas vecajiem kapiem, Strenči, Strenču novads

 

Verstu stabs - foto no TIC arhīva

PIEMINEKLIS SARKANĀ TERORA UPURIEM

 Piemineklis atklāts 1991.gada 25. martā pie Strenču dzelzceļa stacijas, lai pieminētu represijās cietušos Strenču un Vidzemes iedzīvotājus.

 Atrodas: Stacija, Strenči, Strenču novads

 

Foto - no Strenču TIC arhīva

 

OBELISKS KRIEVIJAS LIELKŅAZAM

 Meža masīvs izsenis bijis slavens ar meža dzīvnieku bagātību, kurus medīt braucis pat Krievijas lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs. 1882. gada decembrī, veiksmīgām medībām par godu, toreizējais meža īpašnieks Lēvensterns uzstādīja akmens obelisku ar sekojošu tekstu:

”Viņa Imperatora Augstībai valdniekam lielkņazam Vladimiram Aleksandrovičam šeit labpatikās medīt 1882. gada 16. Un 17. decembrī”.

 Atrodas: vecā ceļa Valka – Oliņas –Strenči malā

 

Foto - Edgars Vaivads