Mājas lapas saturs ir Strenču novada domes īpašums.
Materiālu izmantošana iespējama ar atsauci un pilnā apjomā nevis fragmentāri.
Strenču novada pašvaldība


 
 

Plāņu pagasts

PLĀŅU PAGASTS

 

      Plāņu priede - foto Jānis Ence

      TERITORIJAS VEIDOŠANĀS

 Plāņu pagasta teritorija kopš 1973. gada 14. marta ir nemainīga. Līdz tam ar Plāņiem saistītās administratīvās teritorijas lielums un pakļautība vairākkārt mainījusies.

1949. gada 31. decembrī, kad Latvijā apriņķu vietā izveidoja 58 rajonus. Valkas apriņķi sadalīja Valkas un Smiltenes rajonos. Plāņu  pagasts  ietilpa  Smiltenes rajonā.

1959. gada 11. novembrī tika apvienoti Smiltenes rajons un Valkas rajons - Plāņu pagasts Valkas rajonā.

1964. gada 1. decembrī Plāņu ciemam pievienoja  daļu  no     Trikātas teritorijas.

1973. gada 14. martā Plāņu teritorijai pievienoja kolhozu “Gaisma” - daļu no Trikātas pagasta.

Šobrīd Plāņu pagasta pašvaldības teritorijā  nosacīti  var  izdalīt  šādus  centrus  -

Plāņi, Jaunklidzis, apdzīvotas vietas - Oliņas, Šalkas, Višķi.

 

ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS

 

Plāņu pagasts atrodas Ziemeļvidzemes zemienē, ziemeļdaļa Sedas līdzenumā, dienviddaļa - Trikātas pacēlumā. Sedas līdzenumā pagasta teritorijā ir Vidusgaujas ieplakas smiltāju līdzenums, kas apaudzis plašiem mežiem. Virsas augstums pagasta ziemeļu daļā 88.4 m vjl., pie Višķiem 73.6 m vjl. Pagasta ziemeļaustrumu un vidusdaļā tek Gauja. Gaujas pietekas ir Donupe, Egļupīte, Ērgļupīte un Vadžupīte, ir arī attekas un vecupes. Pagasta austrumu robežas nelielu daļu veido Gaujas kreisā pieteka - Vija. Aptuveni 60% no pagasta teritorijas aizņem meži.

Pagasts Plāņi atrodas 137 km no galvaspilsētas, 40 km no reģiona centra, 37 km no rajona centra , 17 km attālumā no Strenču un Smiltenes pilsētām.

Pagastu šķērso Rīga - Valga dzelzceļa līnija, Republikas nozīmes autoceļi: Valmiera  - Valka,  Smiltene - Strenči,  kas  nodrošina  satiksmes iespējas ar pilsētām.

 

       VĒSTURISKS IESKATS

Pirmo reizi vēsturē Plāņu vārds minēts 1676.gadā, kad Trikātas pilsnovada valdnieki grāfi Oksenstjerni iznīcinot trīs zemnieku mājas- Plāni, Strēli, Sēpuru uz šo māju zemēm dibina jaunu muižu, nosaucot to par Plāņu muižu. Plāņu centrā saglabājušās kādreizējās muižas ēkas.

Novadnieki

Parka koku paēnā redzama muižas dzīvojamā māja, kurā savulaik atradās pagasta skola un kādu laiku par skolotāju strādājis rakstnieks Zeiboltu Jēkabs.

Sarkaņu skolā, par kuru tagad liecina vairs tikai nosaukums, no 1908-1912 gadam mācījies dzejnieks Jānis Ziemeļnieks.

„Piduļos” dzimušais skolotājs, vēstures pētnieks Pēteris Abuls (1860-1926) sarakstījis mācību grāmatu „Skolas druva”, pētījumu „Kur atradās Beverīna”.

„Pļavnieku” mājās dzimis Latvijas kultūras darbinieks, ģeogrāfs un rakstnieks Arturs Lielais (1920- 1981). Grāmatu „Inku zelts”, : Konkistadori”, „Lejup pa Amazoņu upi” u.c. autors.

Pēteris Ērmanis (1893.- 1969.), rakstnieks un literatūras kritiķis, dzimis Plāņu „Ruķos” saimnieka ģimenē.

Bērnu grāmatu autors: „Meži mostas”, „Sniegpulkstenītes zvana”, „Bišu drava” u.c. , dabas draugs, agronoms Rūdolfs Akers (1886-1980) dzimis „Daižu” mājā.

Arī viens no ievērojamiem kartupeļu selekcionāriem Pēteris Knape (1872-1960) dzimis Plāņu pagastā.

1998. gada jūnijā neatkarīgās Latvijas armijas ģenerālim, Latvijas skautu organizācijas vadītājam, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Kārlim Gopperam (1876 – 1941) dzimtajās mājās Plāņu pagasta „Maskatos” atklāja piemiņas plāksni.

Plāņu pagastā dzimuši Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Zuzulis Roberts (1894-1929), Alksnis Fricis (1895- 1975), Purgalis Kārlis (1899- 1966).

 

Aizsargājamie arheoloģiskie pieminekļi:

 

Visapkārt Plāņiem atrodas vairāki senkapi. Vieni no tiem pie „Maskatu” mājām. Tiem savā laikā apkārt apstādīti koki, jo baidījušies, ka iztraucēto gulētāju dvēseles varētu nelikt mieru mājas iemītniekiem. Uz Plāņu kapiem jeb kā tautā sauca – Zviedru kapiem (Alksnīšu senkapiem) vislabāk aiziet pa seno vergu ceļu, kas kādreiz iznācis uz Smiltenes ceļa kaut kur pie Knapes dzirnavām. Arī netālu no „Elvanču” mājām atrodas senkapi. Bet tā sauktajā Gulbīšu mežā netālu no mežsargmājām meklējams Gulbīšu Upurakmens. Ļaudis akmeni kopš sendienām sauc arī par Senču akmeni. Vēl kāda interesanta vieta – Jura baznīcas drupas. No baznīcas te nav ne vēsts, bet akmeņi nelielajā priedēm apaugušajā uzkalnā, šķiet, liecina par akmenskrāvuma senkapiem.

Aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis - Rāmnieku smilšakmens atsegums.