Mājas lapas saturs ir Strenču novada domes īpašums.
Materiālu izmantošana iespējama ar atsauci un pilnā apjomā nevis fragmentāri.
Strenču novada pašvaldība

ENG | LV |


 
 

Jērcēnu pagasts

JĒRCĒNU PAGASTS

Kaņepju ozols - foto Jānis Ence

 

Vidzemes veiksmes stāsts - Jērcēnmuiža: http://www.vidzemesstasti.lv/tales/980191015?locale=lv

 Jērcēnmuiža skatīt šeit

VĒSTURISKAIS APRAKSTS
Jau 13.gs. citu novadu starpā minēts Ēveles novads. Pēc ilgām cīņām ar igauņiem, kas apdzīvoja šo apgabalu, novadu iekaroja latvieši. 13. gs minēts Jeravas  novads, bet 1560. gadā, novadu sadalot, Jērcēni saukti par Gercenhof.  Senrakstos Ēveles novads minēts ar vārdu Wohlfahrt. Novadu no Sigismunda  Augusta saņēmis  Valmieras pilskungs  Hevelns.  Pieņem, ka šis dāvinājums attiecas uz latviskajiem Jērcēniem un Ķeižiem. Hevelni ierīkoja jaunu muižu, kas kopā ar novadu ieguva viņu vārdu. Pastāv uzskats, ka pirms Hevelniem novadā saimniekojuši Gercdorfi, un ir nostāsts, ka viņu vapenī attēlots vīrs ar jēreni galvā, novadā bijušas arī Jeru mājas.  Jērcēni (arī Kersten Hof) dibināti ap 1560.gadu kā  Ēveles blakusmuiža.
Skopas ir ziņas par Jērcēnu senatni, nekas nav zināms par Ķeižu izcelsmi. Vairāk informācijas ir par laika posmu no 20 – to gadu beigām līdz 40 – tajam gadam, kad pagastā, kā visā Latvijā, attīstījās lauksaimniecība un rūpniecība. Pagastā 1932.gadā bijušas 60 vecsaimniecības, 96 jaunsaimniecības, 15 amatnieku un citas sīksaimniecības.
Rūpniecības uzņēmumi – J.Brasliņa   Gaujaskrāču ūdensdzirnavas ar koku zāģētavu,  J.Liepiņa Kalna dzirnavas.
Darbojās vairākas biedrības: Valmieras – Jērcēnu piensaimnieku biedrība  “Andrupe”, mašīnu koplietošanas   biedrība “Celms” un Jērcēnu mašīnu koplietošanas biedrība.
Pagasta teritorijā atradās vairāki veikali, pašvaldība uzturēja nespējnieku  patversmi, no Brenguļu spēkstacijas “Abuls” tika saņemta elektroenerģija.
1921.gadā Jērcēnos tika nodibināta aizsargu nodaļa, vēlāk arī aizsardžu pulciņš.
Pagasts var lepoties ar saviem novadniekiem – ievērojamiem cilvēkiem.

  • Antons Krauja , īstajā vārdā Antons Balodis, dzimis 1880.gada “Kraujiņās”. 1912. – 1914.gadā darbojās kā literatūras kritiķis “Domās”, “Vārdā”, “Jaunajā Dienas Lapā”, rakstījis par A.Upīša, Aspazijas, V.Plūdoņa, J.Jaunsudrabiņa, bet visvairāk par Raiņa darbiem. 
  • Jānis Kārkliņš, rakstnieks un teātra kritiķis , dzimis 1891.gada “Rēpeņos”. No 1921. līdz 1928.gadam “Jaunāko Ziņu” un no 1924.līdz 1928.gadam “Atpūtas” atbildīgais redaktors. J.Kārkliņš ir grāmatas “Latviešu Pūcesspieģelis” autors. Tās ir atmiņas par 20. – 30. gadu Valmieras Šanas biedrības virsaiti un šīs biedrības darbību, kurā bija iesaistījušies tajā laikā  redzami un labi pazīstami  kultūras darbinieki. 
  • Dāvids Zeltiņš (D.Golts), grāmatu izdevējs -  izdod teātra literatūru, tās ir gan oriģinālās, gan tulkotās lugas. D. Zeltiņš pieskaitāms pie redzamākajiem latviešu kultūras pārstāvjiem. 
  • Jānis Kupcis, profesors, dzimis 1871.gadā, studējis farmāciju Tērbatā. No 1927.gada bija Latvijas universitātes praktiskās farmācijas  profesors, sarakstījis  ap 30 zinātniskiem darbiem latviešu, vācu un krievu valodās. 
  • Vīksna Jēkabs Mārča dēls,  Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris -  zemkopis no "Skujiņu" mājām,  dzimis 1887. gada 2. septembrī. Piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā.

 

ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS

RELJEFS
Reljefs līdzens, to veido Vidusgaujas ieplaka, Tālavas zemiene ar Sedas līdzenuma R un Burtnieku līdzenuma DA atzaru, kurai raksturīga drumlinu ainava ar plašiem un līdzeniem pauguriem.
Pamatiežus klāj vidēji 10 – 20m bieza kvartāla nogulumu sega, galvenokārt vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, alerolīti, māli. Burtnieku līdzenuma pozitīvās reljefa formas veido dažāda rupjuma grants un smilts, linenoglaciālie nogulumi un dažādas krāsas pamatiežu atrauteņi un ieslēgumi. Pozitīvo reljefa formu kodolos ir glaciotektoniski deformēti ledāja kušanas ūdeņu smilts – grants nogulumi ar oļiem un brūna morēnas mālsmilts, kas nogulsnējusies priekšpēdējā apledojuma laikā. Akmeņainais pamatmorēnas smilšmāls vai mālsmilts pārsvarā veido kvartāra nogulumu virskārtu ledāja pozitīvo reljefa formu nogāzēs.

KLIMATS
Klimats kontinentālāks kā republikas R, mēreni vēss un vidēji mitrs. Mitruma apstākļus nosaka atrašanās ieplakā  uz A no ZR Vidzemes pacēluma, kas aiztur daļu nokrišņu. Ziemā jūtama aukstā gaisa uzkrāšanās. Nokrišņu daudzums nesasniedz 650 mm gadā. Siltajā periodā ir ~450 mm, aukstajā no 100 – 150mm.
Gada vidējā temperatūra 5,5C, janvāra vidējā temperatūra no – 6,0 līdz - 7,0C, jūlija vidējā temperatūra +16,5 – 17,0C.
Aktīvo temperatūru summa 18000 – 18500C.  Bezsala periods 135 dienas. Pēdējās pavasara salnas pavasarī gaisā 15. – 20.maijā, pirmās rudens salnas ap 25. – 29. septembri. Pastāvīga sniega sega izveidojas decembra  otrā dekādē, nokūst marta beigās aprīļa sākumā. Sniega segas biezums 25 – 35 cm. Tā saglabājas 110 – 123 dienas.

AUGSNE
Pagasta teritorijā dominē tipiskās podzolaugsnes ar mālsmilti un smilšmālu (reljefa pacēlumos) un kūdrainā podzolētā glejaugsne ar mālsmiltīm un smilšmālu, purva apvidos  - gleja kūdraugsne.
Atkarībā no augsnes un ūdens režīma apstākļiem   ir izveidojusies arī augu valsts. Teritorija atrodas mērenās joslas mežu zonas jaukto mežu apakšzonā. Nozīmīga teritorijas daļa ir klāta ar mežiem. Vislielākās platības aizņem sausieņu (meži normāla mitruma augsnēs) meži un purvaiņu (meži slapjās kūdras augsnēs) meži, kā arī slapjaiņi, āreņi un kūdreņi. Lielākās platības aizņem damakšņa un vēra tipa  jauktas mežu un egļu – sīklapju audzes uz limnoglaciālajiem smilšainiem nogulumiem, podzolaugsnēm. Limnoglaciālo nogulumu rajonos meži bieži pāriet slapjajos un purvainajos meža tipos un purvos ar kūdrainajām podzolētajām glejaugsnēm un purva kūdraugsnēm.  Reljefa pazeminājumos augsnes ir auglīgākas un uz tām ir mitras vai slapjas pļavas ar krūmājiem vai zemie purvi.
 Pagasta teritorijā sastopami pārsvarā augstie jeb sūnu purvi.  Kūdras reakcija tajos ir skāba (ph 3 – 4). Vide ir barības vielām nabaga jeb oligotrofa. Galvenie augi ir sfagni. Purvu virsma ir klaja vai apaugusi ar sīkām priedēm. Tajos aug dzērvenes, purva vaivariņi, sila virši, zilenes brūklene, lācenes. Lielākie pagasta augstie purvi ir Mežstrenču purvs (2435,15 ha)– 1 km uz R no Strenčiem, Cālīšu purvs (2429,45ha) – 1 km no Ķeižiem  Gorēnu purvs (2405,39 ha) pie Jēņu mājām.
Dominē arī zemie purvi, kuru virsa ir nedaudz ieliekta. Kūdras reakcija gandrīz neitrāla  (ph 6-7 ). Vide ir barības vielām bagāta. Raksturīga  blīva un daudzveidīga sūnu sega, aug grīšļi, doņi. Purvi apauguši ar kokiem, dominē purva bērzs, melnalksnis. Lielākie pagasta zemie purvi ir Muižnieku purvs (2408,43 ha) – 5km  no Strenčiem un 2 km uz A no Jērcēniem, Lāču purvs jeb Jērcēnu purvs (2406,56 ha) – 4km uz ZA no Strenčiem un 3 km uz D no Jērcēniem.

ŪDEŅI
Pagasta teritorijā upju tīkls rets. Mazajām upēm pārsvarā ir vāji izveidotas palieņu tipa ielejas. Upes pieder pie Gaujas baseina  upēm, to gultnes ir  iztaisnotas un padziļinātas. 5 km garumā teritorijā ietilpst Gauja.
Lielupe  ir  Gaujas labā pieteka, (augštecē Vīburupe,  lejtecē Krāčupe).  Garums 19 km (pagasta teritorijā 11 km), baseina platība 100,2km2. Sākas  Rencēnu pagastā uz D no Timbas ezera, tek pa Burtnieku līdzenumu gar Ēveli, Gaujā ietek Strenču krāču lejasgalā. Lielākās pietekas, kas atrodas pagasta teritorijā: Austrumu (Austras upīte) strauts(~6 km), Andrupe (~10km). Augšpus Andrupes ietekas Lielupē ir Kalnadzirnavu  dzirnezers (platība 9,1ha) - vienīgais ezers pagastā.
Otra garākā upe ir Strenčupīte, Jērcēnu upe – Gaujas labā pieteka. Garums 15km, baseina platība 34 km2, gada notece 0,008 km2, kritums 13m, sākas uz DR no Sedas tīreļa un ietek Gaujā pie Strenčiem. Baseins  atrodas Sedas līdzenumā.
Pagastā Z daļā  - Sūnupe, Šūnupe, Sedas kreisā pieteka, garums 10km (pagasta teritorijā 3 km).
Upju tecējums lēns, jo tās pieder pie līdzenuma upēm. Vidējais relatīvais kritums ir 0,1 – 0,7 m/km. Upēm raksturīgi ir pavasara pali, rudeņos – uzplūdieni (strauja, īslaicīga upes ūdenslīmeņa paaugstināšanās). Atšķirībā no paliem uzplūdieni ir neregulāri, parasti tos izraisa intensīvs lietus. Ledus sega upēs pilnīgi nepārklājas, tā sāk veidoties no decembra līdz marta beigām.
Liela nozīme apdzīvoto vietu ūdensapgādē ir pazemes ūdeņiem. Ūdens  ķīmiskajā    sastāvā  galvenokārt  ir  kalcija  –  magnija hidrokarbonāta ūdeņi.