Strenču pilsēta
STRENČU PILSĒTA
Tilts pār Gauju pie Strenčiem - foto Kārlis Kārkliņš PILSĒTAS KARTE skatīt šeit VĒSTURE Pirmās ziņas par vietu, kur pašlaik atrodas Strenču pilsēta, ir rodamas no 17. gs. beigu Rīgas Tērbatas pasta ceļa kartes.
INFORMĀCIJA Iedzīvotāji: 1354
KĀ NOKĻŪT STRENČOS Strenčus ir viegli sasniegt ar automašīnu no Rīgas, Valmieras un Valkas, braucot pa ceļu A3, bet no Smiltenes, braucot pa ceļu P25. STRENČI GADU GAITĀ
IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS DĀVIS SPUNDE (1878.-1960.) - fotogrāfs, dzimis Valkas apriņkī, bet savas dzīves gaitas pavadījis Strenčos, iemūžinot cilvēkus un notikumus fotoattēlos. Latvijas Fotogrāfiju muzejam 2004. gadā nodotas vairāk nekā 10000 stikla fotoplates ar D. Spundes darbnīcā radītajiem fotogrāfa paša un viņa līdzgaitnieku J.Ziemeļnieka un K.Kraukļa fotouzņēmumiem, kas tapuši galvenokārt laika posmā no 1908. gada līdz 2. Pasaules karam. JĀNIS ZIEMEĻNIEKS (1897. - 1930.) - dzejnieks. Kopš 1912. gada dzīvojis Strenčos un apmeklējis Strenču Ministrijas skolu. Strādājis Strenču fotodarbnīcā kā D. Spundes līdzgaitnieks no 1915. līdz 1918. gadam. 1918. gada decembrī ievēlēts par Strenču izpildkomitejas sekretāru, tomēr no amata drīz vien atteicies. Ap 1920. gadu J.Ziemeļnieks pārcēlies dzīvot uz Rīgu. KĀRLIS VILKS (1900.-1993.) - ārsts un ornitologs. Kopš 1946. gada dzīvojis Strenčos un strādājis Strenču Psihoneiroloģiskajā slimnīcā. No ārsta darba brīvajā laikā Kārlis Vilks vērojis putnus, apgredzenojis tos un publicējis vairākus populārzinātniskus rakstus. HERMANIS BENDIKS (1911. - 1978.) - valodnieks un žurnālists. dzimis Strenčos plostnieku ģimenē. Nozīmīgs ir Hermaņa Bendika ieguldījums valodniecības attīstībā. Valodnieks rakstījis par pareizrunas jautājumiem, izstrādājis tagadējos svešvārdu pareizrakstības principus, sastādījis "Svešvārdu pareizrakstības vārdnīcu". PĒTERIS GRAVE (1921.- 2003.) - ārsts un šahists. No 1960. gada strādājis Strenču Psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Ilgus gadus Pēteris Grave bija viens no Valkas puses un lauku sporta biedrības "Vārpa" spēcīgākajiem šahistiem. Strenčos notiek Pētera Graves piemiņai veltīti šaha turnīri. ARTŪRS MASKATS (1957.) - komponists. Bērnību un pusaudža gadus aizvadījis Strenčos. Vasaras atvaļinājumus komponists joprojām pavada savā bērnības pilsētā. Par Strenčos piedzīvoto laiku Artūrs Maskats ir teicis: "Šeit ir tādas laimīgas, laimīgas vasaras".
STRENČU PILSĒTAS GODA PILSOŅI VILIS KRIŠTOPANS - Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 1999.gada 31. jūlijā, kā pateicība par valsts investīciju piesaisti Strenču pilsētas infrastruktūras attīstībai. MĀRTIŅŠ GAIGALS - Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2001. gada 19. maijā, kā pateicība par plostnieku tradīciju atdzīvināšanu Plostnieku svētkos un Vakara mūzikas atskaņošanas tradīcijas ieviešanu Strenču pilsētā. ARTŪRS MASKATS - Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2003. gada 2. augustā par atbalstu Strenču mūzikas skolai instrumentu iegādē un Strenču pilsētas vārda popularizēšanu Latvijā un pasaulē. VELGA GRAUMANE - Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2005. gada 6. augustā, kā pateicība par pilsētas vārda popularizēšanu Latvijā un aiz tās robežām, par jaunu tradīciju ieviešanu pilsētas dzīvē un aktīvu pilsētas attīstības veicināšanu. LAIMA ZVEJNIECE - Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2006. gada 14. novembrī, kā pateicība par inovatīvas un apjomīgas ražošanas attīstību, atbalstu Strenču pilsētai un iedzīvotājiem estētiskas pilsētvides veidošanā un pilsētas tēla un vārda popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs. HILDA ŅIKITINA - Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2007. gada 20. jūlijā kā pateicība par ilggadēju Strenču kultūras dzīves vadīšanu, kultūras un mākslas tradīciju kopšanu, ieguldījumu Strenču Tautas teātra attīstībā un jauno kultūras darbinieku audzināšanā. VITĀLIJS RODINS - Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2010. gada 18. novembrī par Strenču pilsētai nozīmīga darba devēja - psihoneiroloģiskās slimnīcas ilggadīgu un prasmīgu vadību, zināšanu pārnesi, iestādes un cilvēku attīstību, atbildīgi sakārtojot ievērojamu pilsētas teritoriju, saglabājot un kopjot Strenču pilsētas kultūrvēsturiskos pieminekļus. INETA LEZDIŅA - Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2012. gada 4. augustā par Strenču novada kultūras dzīves un deju mākslas izcilu sasniegumu veicināšanu.
|