Galerija
|
2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 | 2010 | 2009 | <- Atpakaļ Lielā diena JērcēnmuižāKad diena kļūst garāka par nakti, latvieši svin Pavasara saulgriežus jeb Lielo dienu. Mūsdienu aizņemtajam cilvēkam bieži vien nav pat laika pamanīt, vai saule spīdējusi vai lietus lijis, bet mūsu senči, kuri bija daudz ciešāk saistīti ar Zemi, bija arī citās attiecībās ar Laiku, Attālumu un Dabu. Lielā diena ir gadskārtas svētki - pavasara sagaidīšana, kas saistīta ar Saules kalendāru. Kristīgās Lieldienas ir Kristus Augšāmcelšanās svētki, un to svinēšanas datums tiek aprēķināts pēc Mēness kalendāra - šos svētkus svin pirmajā pavasara svētdienā, kas ir tūlīt pēc pilnmēness. Sagaidot Lielo dienu, nozīmīgi ir rituāli - piecelties pirms saules, lai, iespējams, ieraudzītu, kā tā šūpojas, nomazgāt muti strautiņā, kas tek pret rītiem, lai visu gadu būtu mundrs kā strautiņš, nopērt mājniekus ar deviņiem žagariem, krāsot dzīvības simbolu - olas un protams, kārtīgi izšūpoties. To visu varēja izdarīt Jērcēnmuižā, kur svētdien, 20. martā, sagaidot Lielo dienu bija pulcējušies lieli un mazi, veci un jauni, lai kopā svinētu Saules atgriešanās svētkus. |
