Mājas lapas saturs ir Strenču novada domes īpašums.
Materiālu izmantošana iespējama ar atsauci un pilnā apjomā nevis fragmentāri.
Strenču novada pašvaldība


 
 

Aktualitātes novadā

   

DZEJAS DIENAS STRENČU NOVADĀ
02.09.2011


 Festivāla moto šogad ir uzmundrinošs – Dzeja, nepadodies! 

Latvijas Rakstnieku savienība jau kopš Raiņa simtgades svinībām 1965. gadā rīko ikgadējās Dzejas dienas. Tas ir vērienīgs starptautisks dzejas festivāls – Latvijas kultūras dzīves vizītkarte un svētki  pasākumu dalībniekiem un klausītājiem visos valsts novados.

Dzejnieks ir cilvēks, kuram lemts skatīties nevis valodai cauri, bet tieši acīs. Tas, kas citam tik pašsaprotami lietojams, bet netverams, dzejniekam ir viela, sasmaržojama, mīcāma, sagaršojama, mīlama un veidojama. Citādi viņš neprot. No vienas puses, tīrā sodība, no otras – dzejnieks kārto attiecības ar valodu mūsu visu vietā. Tā notiek diendienā, bet tikai reizi gadā – Dzejas dienās – esam aicināti tā pa īstam paskatīties uz pašu dzejnieku. Ieklausīties, kā viņš valodu sablīvē, padara saredzamu, apbrīnojamu, izpleš sazin cik dimensijās, uzspridzina un šauj gaisā – lai tiek visiem.

10. septembrī
DZEJAS DIENU PASĀKUMI
plkst. 15.00
Jaunklidža saieta namā
Muzikāla dzejas un prozas kompozīcija
„Viena skatiena attālumā”-
Gulbenietes Ivetas Krūmiņas miniatūras, dzeja, stāsti un
atmiņas par krustmāti aktrisi Antru Liedskalniņu.
Tikšanos muzikālu vērtīs Aivars Osis.
Varēs iegādāties autores grāmatas.
plkst. 18.00
Jērcēnu tautas namā
Muzikāla dzejas un prozas kompozīcija
„Viena skatiena attālumā”;
A.Aivieksts „Gaisma logā” Sarkaņu amatierteātra dzejas izrāde,
Režisore G.Apele;
Ieeja par ziedojumiem
Jērcēnu dzejas teātra 10. dzimšanas diena.

Iveta Krūmiņa dalīsies atmiņās par krustmāti aktrisi Antru Liedskalniņu, lasīs fragmentus no vēstulēm, kā arī lasīs dzeju no divu autoru - I.Krūmiņas un Arvja Deguma - krājuma "Starp trauslu laiku un tevi" (2004) un 2010.gada sākumā izdotā stāstu krājuma "Kaut ko labu!". Šajā krājumā - dažādi dzīvē noskatīti stāstiņi - bibliotēku, autobusu, randiņu, parka soliņu, zāļu vakara, atvasaras, Ziemassvētku u.c., kā arī nejauši noklausītas sarunas un autores pārdomas par dzīves vērtībam un attiecībām.

Rakstniece pārstāv Liedskalniņu dzimtu, - garīgi un radniecīgi tuvas saites viņu vieno ar aktrisi Antru Liedskalniņu, kas bija viņas krustmāte. Radoša sadarbība turpinās ar brālēnu mūziķi un dzejnieku Hariju Ozolu. Viņa ir radiniece pasaulē zināmajam koraļļu akmens pils būvniekam Edvardam Liedskalniņam.

Stāstu krājumā „Kaut ko labu!” smieklīgi, nopietni un smeldzīgi stāstiņi, kas laikā no 1999.- 2009.gadam bijuši publicēti dažādos laikrakstos. Krājumā ievietotie stāsti gan ar smaidu, gan ar smeldzi ielūkojas mūsu līdzcilvēku ikdienā. Tur viss kā dzīvē - saistoši dialogi, neprognozējami situāciju risinājumi bibliotēkā, autobusā, piesēžot parkā uz soliņa, uzklausot paziņu piedzīvojumus pirmajā randiņā, Zāļu vakarā un Ziemassvētkos. Ar smeldzīgu noti ieskanēsies trauslas un dramatiskas mīlestības stāsti, kā arī tie, kas uz aizvadīto dzīvi lūkojas no atvasaras sliekšņa.
Grāmatā "Viena skatiena attālumā" gulbenietes Ivetas Krūmiņas miniatūras paspilgtina balvenieša Nikolaja Gorkina fotoattēli. Krājumā - vārdi un krāsas. No sirds uz sirdi. Sadzirdēti, saredzēti, samīļoti, domās par tuviem un nozīmīgiem cilvēkiem, kas ikdienā viena skatiena attālumā. Starp tiem arī aktrise Antra Liedskalniņa, kurai 2010.gads bija jubilejas gads, un šī grāmata ir divu autoru Sirdsgrāmatiņa aktrises 80.dzimšanas dienā. 
Grāmatas izdevusi Vītola izdevniecība.

Sarkaņu amatierteātris "Piņģerots"

Teātra spēlēšana bija aizsākusies jau cara laikā. Vecākā bilde, kas saglabājusies, varētu būt ap 1900 gadu. 2006. gadā Sarkaņu teātris svinēja savu simtgadi, un pēc teātra aktieru un skatītāju ieteikuma ieguva nosaukumu „Piņģerots”. No 1998. gada teātri vada Gunta Apele. Aktieru muzikālās dotības un dejiskums ļauj izrādēs bagātīgi izmantot dziesmas un dejas.

„Laimīgs ir nevis tas, kurš spēj saņemt vai dabūt, bet gan tas, kurš spēj dot citiem. Paejies cilvēkiem pretī un dalies tajā, kas jums ir! Tā viedi runājis Ogo Mandino. 
Teātra spēlēšana-viens no došanas variantiem. Tāpat kā dziesmas vai dejas baudījums. Dāvana devējam un ņēmējam. Bagāti top abi. 
Sarkanieši, kā jau latvieši visos laikos un visās pasaules malās, bijuši un vēl joprojām ir teātrmīļi- gan skatītāji, gan spēlētāji, ja vien atrodas kāds, kurš spēj saaicināt, ieinteresēt, iedrošināt un izvadīt spēlētgribētājus cauri skatuvēs dzīves „Džungļiem”. Un šis „kāds”- režisors- vecos un ne tik vecos laikos, visbiežāk nācis no skolotāju vidus, retāk ar speciālo izglītību. Taču tas nav bijis šķērslis iestudēt vērienīgus un nopietnus uzvedumus”.

2005. gadā iestudētā H. Paukša luga „Piedod, Bokačo, ja vari”, rajona amatierteātru skatē ieguva labākās izrādes titulu. Tikpat labi novērtētas gan no skatītāju, gan profesionāļu puses ir pēdējos gados iestudētās dzejas izrādes- Pētera Jurciņa dramatiskā poēma „Redz, kur dvēselīte skrien” un 2008. gadā tapusī dzejas izrāde Aivars Aivieksts „Gaisma logā”, kas pirmizrādi piedzīvoja dzejnieka jubilejas mēnesī novembrī un bija teātra dāvana novadniekam 65 gadu jubilejā. „Gaisma logā” ir visvairāk spēlētā Sarkaņu amatierteātra izrāde. Tā gada laikā, ceļu pie skatītājiem mērojusi, vairāk nekā 20 reizes. Ar Madonas puses dzejnieka daiļradi un sarkaniešu aktieru sniegumu iepazīstinot skatītājus visdažādākajās Latvijas vietās. Teātris ar savu līdzdarbošanos kā allaž kuplina lielākos pagasta svētkus-Lieldienas, Jāņus, Ziemassvētku pasākumus. Amatierteātra repertuārā 2009. vēl iestudēta Monikas Zīles komēdija „Sapņu grāmata”.                                

www.madona.lv

AICINĀM INTERESENTUS UN DZEJAS DRAUGUS BŪT KOPĀ AR MUMS!

Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste



 




 
      Atpakaļ