Darbs dzimst no mīlesības, pauž mīlestību un ir pakārtots mīlestībai. Mēs pazīstam Dievu, ne tikai raugoties dabas skaistumā, bet arī caur mūsu darba un pūliņu pieredzi. Tādēļ darbs ir lūgšana, pateicība, jo mēs zinām, ka pats Dievs mūs ir novietojis virs zemes, lai kalpotu viens otram un Dievam par godu.

26. aprīļa sestdiena lutināja ne vien ar lieliskiem laika apstākļiem, bet arī nebijuši kuplu talcinieku pulku. Talkot un baudīt draudzīgo sabiedrību bija ieradušies vairāk kā 30 cilvēku.  Apņēmības pilni un labiem nodomiem vadīti ķērāmies pie darba. Draudzes vīri izzāģēja vecos, bojātos kokus, sievas grāba pērnā gada zāli, uzkopa puķudobes. Viss noritēja priecīgā darba dunā. Darāmā pietika visiem - kā lieliem, tā maziem, kā sievām, tā vīriem. Jo vairāk attīrīja baznīcas pagalmu, jo plašāks un gaišāks tas tapa. Ralda Ziemule ieminējās, cik burvīgi celiņa malā izskatītos puķudobe. Tas būtu skaisti, bet prasītu lielus līdzekļus. Nebija jāpaiet ilgam laikam , lai izteiktā doma caur lūgšanām īstenotos. Meklējot padomu dobes veidošanai, uzrunāju Gunitu Krumholci. Šī ideja aizrāva arī viņu. Apskatot stādamo teritoriju, Gunita ne tikai izstāstīja, kā labāk darīt, bet arī dāsni ziedoja nepieciešamos stādus. 23. maijā rīkojām puķudobes veidošanas talku. Frēzējām augsni, vedām melnzemi, veidojām ziedu kompozīciju. Jau visu vasaru mūs un garāmgājējus priecē samteņu un ledeņu košie ziedi.

Jāatzīmē, ka kopīgais darbs bijis svētīgs ne vien baznīcas apkaimei, bet arī pašai draudzei. Talka ir lieliska tradīcija, kas saliedē gan ģimenes, gan arī draudzes locekļus, stiprina kā miesu, tā arī garu, atgādina, cik skaistai vietai esam piederīgi, kā arī palīdz saprast, cik daudz darbu vēl priekšā.

Īpašs paldies mums visiem, ka kopīgā darbā kopjam savas attiecības. Domāju, ka tas, ko darām visupirms liecina par mūsu attieksmi pret to mantojumu, ko kāds mums ir nodevis. Tā ir liecība tam, ka kopjam ne tikai savu baznīcu un draudzi, bet arī paši sevi.

Ceru un ticu, ka kopīga darba un draudzēšanās tradīcija attīstīsies, pieņemsies spēkā un kvalitātē. Kopīgi darbojoties pieaugsim ticībā un vēl skaidrāk ieraudzīsim to, kāpēc draudzes un baznīcas pastāv cauri gadsimtiem, proti, Dieva nebeidzamās rūpes par saviem ļaudīm, kuri ir ieaicināti Viņa baznīcā, lai katram būtu daļa pie Debesu Tēva bagātībām. Paldies Dievam un paldies visiem, kas ar savām idejām, neatlaidību un enerģiju sekmēja šo lielisko pasākumu!

Strenču draudzes mācītājs Artis Eglītis, vēlas teikt paldies visiem, kuri bija atsaucīgi un veltīja laiku savas baznīcas apkārtnes sakopšanai.

Paldies sakām: Krumholcu ģimenei,  Raldai, Aigaram, Matīsam Ziemuļiem, Ingai Čukurei, Baibai Vēverei, Jugitai un Madarai Žeigurēm, Sandrai Āķerei, Guntai Jansonei, Viviānai un Romānam Polīšiem, Viļčevsku ģimenei, Tēbergu ģimenei, Bičevsku ģimenei, Edītei Brantei, Lindai un Edmundam Kaskām, Olgai Horstei, Ievai un Jurijam Kondrjatenko, Ilgai Mazurei, Andim Brantam, Elīnai Kuplajai, Skaidrītei Jercēnai, Elitai un Dzintaram Pakalniem, Vijai Leitei, Aijai Liberei, Inesei Kārkliņai, Ivetai Encei, Zaigai Rožlapai, Uģim Ozolam, Lindai un Kristeram Vēveriem, Paulai Mihailovai, Amanadai Stepanovai, Amandai Paeglei, Ievai Āķerei, Elzai Siliņai.

Draudzes vārdā Solvita Tēberga